Kni virtuve

love yourself more

Jo Tu nelipini

Mazliet sala.
Paslēpjoties zem segas, iztēlojos, ka esmu vannā, gremdējot sevi visu siltajā ūdenī, atstājot laukā vien daļu sejas. Kā bērnībā, iegrimstot līdz ausīm un mēģinot saklausīt, kā skaņas visapkārt pārvēršas, bet pēc tam noskatīties, kā divdesmit minūtēs āda savelkas rozīnē. Izziņas process vairāku brīžu garumā.
Nebija man nekādas vannas, tikai samta dīvāns, kuram, izņemot laukā lielos spilvenus, atklājās pogu rindas, kas manās acīs atgādināja tādu milzīgu sivēnmāti ar pupiņiem un es biju tās vienīgais sivēns, kas meklēja siltumu, pieglaužoties tuvāk un mēģinot pabarot dienā uzkrāto nogurumu. Neēda maita, turklāt nevarēja samierināties ar faktu, ka bija krietni par agru, lai aizvērtu acis un atvērtu tās pēc vairāk stundām, kad mistkastnieki trieks iztukšotās metāla tvertnes pret asfaltu tā, it kā būtu nerealizējušies Stomp grupas dalībnieki. Pavisam īsa etīde, taču pietika, lai saceltu kājās pusi kvartāla, kas aplausu vietā pārvilka segu pār galvu, vai arī slēpa to zem spilvena.

Otrā istabā enerģiski jau otro riņķi dziedāja Berijs Vaits. Viens pats un tumsā, kamēr es gaismā meklēju jēgu. Pat ne dzīvei, vienkārši kaut kam. Laimīgi cilvēki neuzdodot jautājumus par dzīves jēgu. Lai nu kā, atverot pastkasti, kurā gulēja man adresēta vēstule, kuru pildīja mīļuma pilnas rindas, es mazliet tomēr nokaunējos. Nokaunējos arī tad, kad pastā sieviete izteica komplimentu par glīti noformēto aploksni. Nokaunējos, jo nevarēju sapurināties un ļaut tam visam vienkārši būt. Pāriet. Pārsāpēt.

Atbilde visam bija pavisam vienkārša.

K: Mani atkal pārņēmusi eksistenciālas dabas jautājumu sērga.
R: Jo tu nelipini. Kad tu nelipini, tad tev tā ir.

  • Inga saka:

    Es esmu laimīga! Un es domāju par dzīves jēgu! Šīs divas lietas nav nesavienojamas, tieši otrādi – pat ļoti labi sader viena ar otru.

    07/01/2013 at 21:46
    • Kni saka:

      Tu nevis domā, bet zini atbildes. Jautājums “A kāda dzīvei jēga? A kāda tam jēga, ko es daru?”, manuprāt, patiešām laimīgam cilvēkam prātā nenāk, jo viņš to zina. Ja nezina, tad nojauš, bet jautājums par to nav jāuzdod. Nav vajadzības.

      07/01/2013 at 21:51
      • Inga saka:

        tad gan es būtu baigi krutā, ja zinātu visas atbildes :) nē, es arī taustos pa tumsu, tikai par to vai tālab nav katrā ziņā jābūt nelaimīgam.
        manuprāt, šādi eksistenciāli jautājumi raksturo cilvēku. Dzīvniekam tas neinteresē. Un, tikai uzdodot jautājumus, var saņemt atbildes. Ja vēl rezultāts ir tik baudāms, kādi ir Tavi ziloņi, tad es teiktu, ka tur ir jaušams pat kaut kas dievišķs.

        08/01/2013 at 10:48
        • Kni saka:

          Tu runā kā no grāmatas. Paldies, ka centies, bet es ne to gribēju teikt. Kad cilvēks jūtas labi un aptuvenā harmonijā ar sevi, viņš nejautā, kāpēc no rīta celties.. kāpēc darīt to, ko dara.. ja arī jautā, tad tikai vispārīgi, bet ne caur sevi, jo problēmas pašā saknē nav. Runa ir par nebūšanu mierā ar sevi, kā rezultātā rodas jautājums: a kāda jēga vispār? Tas ir par to. Jautājums ir sekas, nevis cēlonis.

          08/01/2013 at 18:05
  • Lāsma saka:

    Es tev gribēju pateikt, ka tu radi brīnišķīgas lietas, kurā katrā tu ieliec daļu no sevis. Un vēl es gribētu teikt, ja Tev nebūtu šie jautājumi, ja nebūtu sāpes, skumjas , diez vai mēs pārējie jebkad spētu ieraudzīt ziloņu fantastiskos krāsu salikumus, toņus un rakstus! Paldies Tev par to !

    08/01/2013 at 09:42
    • Kni saka:

      Paldies!

      08/01/2013 at 18:06
  • Tin saka:

    jau ilgi meklēju “piekto stūri” un skumstu. un izrādās nelipinu. laikam arī ir šis “jo”.

    08/01/2013 at 15:04
    • Kni saka:

      Arī Tu.. Līvu.

      08/01/2013 at 18:06
  • Kira saka:

    kaut kad kaut kur lasīju, ka cilvēkam dienā vajag 12 glāstus, lai viss būtu labi – lai dzīvei būtu jēga, lai sirs būtu mierīga un prāts priecīgs.. nav būtiski, vai glāsti ir ar vārdiem, ar roku, ar skatienu, ar miklu purnu.. mammas, mīļotā vīrieša, suņa, drauga, bērna vai garāmgājēja.. galvenais, lai ir! 12. ja nav, tad rodas jautājums – priekš kam tas viss.. man domāt tas ir glāstu deficīts.. ar tiem, kas ir, ir par maz.. un gan jau, lipinot, Tavi ziloņi Tevi arī noglāsta ;)

    09/01/2013 at 12:19
    • Kni saka:

      Mīļa Tu. :)

      09/01/2013 at 18:55
  • Dana saka:

    Es te tā tīri tehniski – iesaku novilkt bioritmu algoritmu programmu, kas palīdz neiespringt un nedaudz vairāk izprast tādus melanholiskākus un jautājumiem pilnus brīžus un ļaut vienkārši būt. Jo būt kā saulītei ir praktiski neiespējams, ja visas līknes ir lejā vai būt harmoniskai un skaidri domāt, ja viss ir pretēji – pašā virsotnē. Man ļoti palīdz analizēt savu stāvokli tieši bioritmu tabulas. Tās palīdz labāk izmantot visus iekšā notiekošos procesus un izfiltrēt ko darīt, cik daudz iespringt. Jo tas kā mēs jūtamies bieži vien ir pakļauts iekšējam pulkstenim.
    Es parasti dievinu šādus eksistenciālos melanholiskos jautājumu mirkļus, tad viss tiek izlaists caur kapēc, priekškam un nafig filtram, ko uztveru kā tādu dvēseles attīrīšanu.

    10/01/2013 at 14:21

Leave a Reply