Turpinot ietērpt līgavu, man patika viņas nostāja. Sagatavojusi vizuālo materiālu, nolikusi man priekšā ielūguma paraugu (nudien, glīts), lentīšu paraugus un citas domas par detaļām, viņa veica pierakstus uz lapas. Tas, lai arī mazliet biedēja, patiesībā atviegloja visu notikumu gaitu. Viss skaidrs, atliek darīt. Visu pārējo par cenšanos izgudrot velosipēdu jau izstāstīju. Lūk, kas sanāca, kad to vēlmi atmetu.
Mazauskari, kulons un sudraba detaļas. Īsta sudraba.
Ja velosipēda nav līgavai, kāpēc gan tādam būt līgavainim?
Apročpogas.
Un tagad atliek tikai apprecēties!
Lai saulaini un silti!
Ļoti skaisti, pat elpa aizrāvās. Man arī gribētos ziedošu kaklarotu un auskarus. Kni, varam ko sadomāt?
Ļoti, ļoti! Un atkal jau mana krāsa! :)
Man vairaak peec tam taas liigavas un liigavainja bildes gribeetos redzeet kaa tas viss kopaa harmonee :)
Pēc tam, kad viņi apprecēsies, ir Tavs svēts pienākums šeit salikt glītas bildes ar viņiem. Izklausās, ka būs interesanti un netradicionāli. :)
Man domāt, ka būs gaumīgas kāzas :)
Patiesi, Kni, varbūt jaunais pāris ļauj arī mums uzmest savam glītumam aciņas :)
Turpinot ietērpt līgavu un līgavaini… kas tas būtu par kolosālu turpinājumu, ja rīt Tu prezentētu arī rotu stilā ieturētus, tikpat gaumīgus gredzenus. :)
Arita, sadomāt varam, bet man Tevi būs jāliek rindā, kas mistiskā kārtā patiešām ir arī izveidojusies.
Visādi citādi mīļš paldies un priecājos, ka arī jums patika. To “kā dzīvē izskatās” foto palūdzu arī es, tāpēc atliek vien gaidīt, bet, Maiju, nē, gredzenu rīt nebūs. :)
Labi, tad es stājos rindā un pacietīgi gaidīšu savu kārtu :)