Kā madāmas pie zāles tika.

Pēc ciemošanās pie Dinas, kur tika ēstas gardas plānās pankūkas ar saldējumu un sabildēts nāras stāsts, uz mājām devos cauri Ziedoņdārzam. No malas gan likās, ka tur notiek kāda suņu saimnieku sanāksme. Mazie un lielie zālē kakātāji trenkāja viens otru, bija arī tādi, kas paklausīgi sēdēja saimniekam pie kājām un vēroja notiekošo.
Jau iepriekš biju domājusi, ka kaķiem vajadzētu zāli aiznest. ..nē, nē, ne to, kuras dūmi tā skābeni smaržo, bet gan to, kas parkā aug un kuras stiebrus var par svilpīti pārvērst . Atcerieties, kā tas bija darāms?

Lūk, saplūcu nelielu buntīti zāles un smīnot devos mājās. Kaķi kā parasti jau gaidīja pie durvīm un, man ienākot dzīvoklī, sveicināja ar “murr”. Sasveicinājos arī es un devos uz virtuvi, kur madāmām tā saucamā barotava. Zāli noliku pie trauciņiem un jums vajadzēja to skatu redzēt. Tā vien likās, ka madāmas sevī atklājušas kaut kādus zirgveidīgo instinktus. Ēda saplūkto zālīti tā, ka šņakst vien.

Jautrākais sākās pēc tam un vienu brīdi man sāka likties, ka Ziedoņdārza zālājā kaut kas būs bijis pakaisīts, jo madāmas, ne tikai ēdot zāli, sevī bija atklājušas kādu savvaļas zirgu instinktu, bet arī skrienot pa māju, demonstrēja to kā nu var. Tā nebija skriešana, tā bija auļošana. :D Dille jutās kā nepieradināta ķēve un meta riņķus pa manu istabu, uzbrukdama linu striķītim, kurā pirms vairākām dienām biju iesējusi papīra gabaliņu, kas nu izskatījās kā bante. Tad abas “jaunizceptās” ķēves uzsāka skrējienu arī pa pārējām istabām un koridors nu bija kļuvis par hipodromu.

… vismaz uz laiku neviena no viņām nenāca pie manis neko diedelēt.
Lai auļo savā dabā =)

Foto no petsandponies.com