Kni virtuve

love yourself more

Kā mazu prieku lielu padarīt

Jā, es esmu specs uz mazajiem pārsteigumiem un priecājos, ka man smadzene šancē, šancē un šancē!
TAČU mans prieks kļūst 73 reiozes lielāks, kad es redzu, kā saņēmējam acis mirdz!
Lūk, te būs mazās idejas lielajiem priekiem. (Drīkst atdarināt =)

Mazais labrīt sveiciens, ko varat pagatavot savām rokām.
Nepieciešamie izejmateriāli ir kartons, krāsas (var būt gan zīmuļi, gan flomasteri, gan pasteļi), pildspalva un iespējams līme. Kartonu var aizgūt no kādas vecākas kastes, kas jums mājās mētājas istabas stūrī. Vismaz šādi tā iegūs kādu pielietojumu. Patiesībā, nav obligāti jātaisa “Labrīt” sveiciens, var tik pat labi uzzīmēt kādu dzejolīti vai da jeb ko. Kartons priecāsies par tam piešķirtajām krāsām.
.
.
Mazītiņa glezniņa, kuras izveidošanai varat ņemt parasto papīru, taču tagad bodēs nopērkami visa veida ar audeklu apvilktie kartoni, kas ļoti labi šajā reizē var noderēt un, kas ļoti svarīgi, mazie kartoni maksā ļoti mazas naudiņas. Lieliski būtu, ja šajā gadījumā izmantosiet akrila krāsas, jo tās ir košas un ļoti labi uz šīm pamatnēm klājas. Manā glezniņā attēlots rudens, bet te var tik pat labi uzzīmēt jūsu iedomāto pavasari, vasaru vai ziemu. Pa virsu no stieplēm izlocīju vārdu “rudens”‘un nostiprināju pie pamatnes.
.
.
Runcītis pagatavots no stieplēm un zīdpapīra. Tas ir tas papīrs, ko parasti liek klāt kvalitatīviem apaviem kastēs. Var arī nopirkt bodē, bet priekškam pirkt, ja var atrast mājās tā pat. Kas darāms? No stieples jāizloka sev vēlamā figūra un tad, izmantojot PVA līmi, lipinām klāt papīru. Kā nu snāks, sanāks. Līme nožūst un tās neprecīzās vietas nemaz neredz. Pie stieples papīrs jālīmē tā, lai otrajā pusē tas it kā pārklātos, jo citādi uzliekot tieši tāda izmēra papīrīti, jums to būs grūti nostiprināt. Ļaujam visam nožūt un zīmējam tik pa virsu visu nepieciešamo!
.
.
Stiepļu zieds.
Stiepļu ziediņš pagatavots tieši tā pat kā kaķis, tikai šeit nepieciešamas lielākas prasmes un lielāka pirkstu veiklība. Vispirms izveidoju no stieples ziediņu un tad gabaliņu pa gabaliņam aplīmēju to ar jau pieminēto papīru. Visam ļāvu izžūt un tad ķēros klāt pie krāsošanas. Šajā gadījumā izmantoju pasteļus, lai gan tagad izmantotu akrila krāsas. Toreiz, kad taisīju ziedu, par akrila krāsām zināju vien tik daudz, ka tādas eksistē.
.
.
Te es iesaiņoju rudeni, vai precīzāk sakot, kastani. Pavisam vienkārši un ātri pagatavojama dāvaniņa. Tik vien vajag kā kastani, papīru (man šķiet, ka šajā reizē izmantoju salveti) un stiepli, kurā iestiprināt ziņojumu. Tas “K” esmu tā kā es, kad vēl Knīpa nebija kļuvusi par Kni un nemaz nenojauta, ka būs Kni. =) Šādi var iesaiņot dajebko! Ļaujiet vaļu fantāzijai!
.
.
.
Bilžu turētājs.
Par bilžu turētāju var padarīt pat akmeni. Skaistākos noteikti varēs atrast pie jūras. Papildus visam būs nepieciešama stieple un bildīte, kuru iestiprināsiet. Te bildītē tāds smaidīgs sēž Kaupers, jo savulaik, kad biju sekretāre, man jau patikās, ka tie puikas nāca ciemos. Tā es kolēģitei uztaisīju bilžu turētāju ar Renču =) No stieples jāpagatavo spirāle, kura attiecīgi jānostiprina pie akmens. Pēc tam atliek tikai pievienot bildi!
.
.
Šis ir tāds mazais pārsteigums, kuru var pagatavot ļoti ātri. Kā redziet, atkal esmu izmantojusi stiepli, taču var droši izmantot arī lentīti vai kādu diedziņu. Ziņojums atrodas iekšā papīrītī, taču, lai palielinātu saņēmēja satraukumu par dāvaniņu, var piespraust mazu ziņojumu jau ārpusē. Skati nu, kas bija iekšā manis izveidotajā ziņojumā!
.
.
Un vēl tikai viena ideja par mazo pārsteigumu, kas var radīt lielu prieku. Nepieciešama maza kartona kastīte, uz kuras vāciņa var uzlīmēt kādu bildīti vai figūriņu, viss pēc jūsu izvēles, taču iekšā uz spirāles, kas izveidota no stieples piestiprināta mazītiņa zīmīte. Manā gadījumā tā ir maza “murrr” zīmīte ar smaidiņu. Zīmīte izveidota no zīdpapīra, kas pielīmēts pie spirāles. Visgrūtākais visā procesā ir stieples nostiprināšana kastītē, lai tā “lektu laukā”, kad kastītes vāciņš tiek pacelts, taču es ticu, ka jums izdosies!

Ceru, ka esiet guvuši daudz prieka un iedvesmas, kā arī mazās idejas lielajam priekam.
Atceramies, ja? Svētki ir tad, kad jūs izvēlaties tos svinēt, nevis tad, kad saka kalendārs!

P.S. Visas dāvaniņas gatavotas manai kolēģītei Babū.

  • Laura saka:

    Laimīgā kolēģīte :) Cik jauki, kad tādi cilvēki blakus :)

    03/02/2010 at 12:47
  • spraadziensskapii saka:

    ..viltniece Kni!! zin, ka dāvināšanas prieks ir trubultā lielāks par saņemšanas..
    varu piebilst, ka tie, kurus relaksē ēst gatavošana, dāvanas var papildināt ar pašgatavotām augļu končām, auzu pārslu cepumiem, garšvielīgu dzērienu termosā, ceptiem āboliem ar medu. :)

    03/02/2010 at 14:00
  • Birokraac (Ieva G.) saka:

    ir vēl pāris lietas, kas iepriecina :) cidonijas cukurā un ” ātrie auskari” no sarkanajiem čili pipariem un noteikti tulpes pavasarī :D Es mēdzu pati sev pirkt puķes un tad pie sevis nosmīnu, ka esmu tādā kā Delovejas kundze (Merilas Strīpas izpildījumā stāvu un stundām izvēlos vienu puķīti, ko nolikt uz palodzes).

    03/02/2010 at 14:49
  • Kni saka:

    Ir, ir, viltniece =) Nemaz neliedzos.

    Birokraac, es arī sev mēdzu pirkt ziedus un stāvu ilgi un domāju, kuru pušķīti ņemt :D Sev jau nevar šādus tādus dāvināt!

    03/02/2010 at 17:23
    • rudu saka:

      un es šitā bieži vien vēlēdamās izvēlēties ideālāko, neizvēlos neko un eju mājās bez puķēm. :D

      03/02/2010 at 20:07
  • Tincii saka:

    Ārkārtīgi smuki un tiešām ar izdomu, īpaši mani paņēma tas zīdpapīra kaķis. Paldies, Kni!
    Taču teikšu kā ir – labāk ir netaisīt nekādus pārsteigumus, nekā domāt, darīt, skriet un ņemties, bet saņemt par to vien formālu paldies. Jo, izrādās, ne visi cilvēki novērtē mazos ikdienas pārsteigumus. Kas tad tas par pārsteigumu – iesaiņots kastanis? Tā ir tikai koka draza un salvetes lancka.
    Lūk, arī tā uz to var paskatīties. Cik žēl, ka tā.

    04/02/2010 at 09:25
    • Kni saka:

      Zini, nevajag sevi tērēt cilvēkiem, kuriem Tavs mazais nieks (kuram tas lielais prieks) nav vajadzīgs.
      Visi mazie nieciņi, ko kādam reiz esmu taisījusi, darināti ar vislielāko mīlestību un rūpību kāda man vien ir. Nakts melnumā vai rīta agrumā.
      Sirdscilvēki nekad nenosauks iesaiņoto rudeni par koka gabalu un salveti, kurā tas iesaiņots – par lancku.
      Savi cilvēki tā nedara. Vismaz mani cilvēki tā nekad nav rīkojušies un es nedomāju, ka tas prieks bijis nospēlēts.. Ja es kļūdos, tad man no visas sirds žēl.

      04/02/2010 at 09:57

Leave a Reply