Kopš maija plastikošanas labā neesmu darījusi pilnīgi neko. Mazlietiņ piemeties kauns, ka neesmu izpildījusi savus solījumus, taču kā jau iepriekš teicu, visu vasaru nespēju atrast nevienu iemeslu, kāpēc man vajadzētu palikt mājās kaut vienu sestdienu vai svētdienu.
Kam tad izdevās mani piesēdināt pie galda? Lietum un vienam varenskaitu acu pārim, kas skatījās tik dziļi un teica: Kni, please, my sisters birthday is very soon… Aiiij.. un kā var atteikt, ja vēl sēž blakus, ārā līst lietus un aiziet nekur nevar? Cīņa ar sevi, ideju trūkums un jaunā fimo soft nekrietnās izdarības (plastiku sākuši ražot krietni par mīkstu), visu padarīja vēl bezcerīgāku un mani dzina tuvu izmisumam. Nekas, izlikos, ka telpā neviena nav un piespiedos darbam. Iekš foto ir tas, kas sanāca. Ziedošo skumju melnbaltā versija.
Kā panākt, ka Kni atsāk darboties?
Published by
skaisti sanācis… :)
Brīnišķīgi skaistas skumjas!!!!
Man šodien sapnī rādījās, ka es plastikoju. Lai gan man nekad nav bijusi vēlēšanās sākt to darīt :) Interesanti kāpēc tāds sapnis?
Jo es vakardien biju ciemos un Tev ausīs bija manis plastikotie auskari =)
aaaaaa nu protams! This make sense :)
izskatās vnk fantastiski! tiešām pasakaini skaisti :)
..un nāk lietainie un garie rudens vakari, kad negribēsies iet ārā… Vasarā patiesībā būtu grēks sēdēt mājās un plastikot :p