Tas nebūs stāsts par hokeju, jo gluži vienkārši hokeju nesaktos. Tas nebūs arī stāsts par futbolu, lai gan tas mani aizrauj patiesi. Tas nebūs arī stāsts par paukošanos, jo neesmu ne reizi mūžā ko tādu skatījusies.
Tas būs stāsts par to, kā vīrieši spēlējas. Spēlējas kā kaķis ķircinot peli pirms tās apēšanas.
Endrjū (Michael Caine) ir slavens detektīvromānu rakstnieks, kurš mitinās plašā un izsmalcinātā mājā, kas burtiski nosēta ar novērošanas kamerām. Pie sevis viņš uzaicinājis Mailo (Jude Law), savas sievas mīļāko, kuru savukārt interesē tikai viens – saņemt šķiršanos. Endrjū šķiršanos ir gatavs dot, taču ar vienu noteikumu: viņam jānolaupa miljonu vērtās rotaslietas, lai vēlāk varētu saņemt apdrošināšanas naudu un Mailo zagto guvumu varētu pārdot. Tāds nieks un viss ar mājas saimnieka labvēlību. Labvēlību, kura vēlāk nodrošinātu bezbēdīgu dzīvi abiem mīlniekiem. Viss tik vienkārši, ka liekas neticami pat Mailo.
Ievads iespējams ir iemidzinošs, taču tieši tajā mirklī, kad tiek iestudēta rotu zādzība, sākas arī pati filma. Sākas elpu aizraujoša spēle, kuras laikā pat visrūdītākais vīru spēļu skatītājs nespēs noteikt, kurš mirklis tiek spēlēts, bet kurā mirklī spēle pārvēršas par īstenību.
Spriedzes pilnas ainas, kas man liek saurauties ekrāna priekšā un izbrīnā ieplest acis, asprātīgi un aizraujoši dialogi, kas pat pamanās uz mirkli piezagušos miegu aizdzīt ar vienu vēzienu. Ja kāds mani steidzināja šo filmu noskatīties, tad vienīgais ko varu teikt – paldies gan ieteicējai, gan steidzinātājai.
Filma, kas jāredz!
P.S. Džūdas balss kombinācijā ar rukolas salātiem mani padara mazliet neprātīgu. Dzirde, garša un redze jūk prātā.
jā, šī ir riktīgi laba!
Piekrītu, filma laba. Abi aktieri lieliski.
Nevaru nepiekrist.
Meistardarbs, kas vēlreiz pierāda, ka Maikls Keins ir ģeniāls. Pierādījumi? Šīs filmas oriģinālversijā (1972.gads) viņš teicami atveidoja Mailo, un, 35 gadus vēlāk “otrpus barikādēm” nonācis, spīdoši tika galā ar Endrjū tēlu.
Džūda Lovs ir Džūda Lovs, ne ko pielikt, ne atņemt.
Viņi abi bija tik reālistiski, ka brīžam pat sametās bail, lai gan mierināju sevi ar domu – viņi spēlē, viņi spēlē… ou, nespēlē gan :D Oriģinālversiju labprāt noskatītos, lai redzētu Keinu otrā pusē.
Visu laiku nepameta sajūta, ka tā ir teātra izrāde un, var mani palabot, bet kaut kādā atmiņas līklocī palikusi doma, ka Džūda lielākoties arī spēlē teātrī.
Man prieks, ka tev prieks! Pat sagribējās atkal noskatīties… drīzāk būs jānoskatās orģinālversija… Diemžēl man ar to orģinālvalodu ir kā ir…
Priecājos, ka Tev patika. Savādāk par to steidzināšanu dabūtu vēl pa ausīm. Filmu pati redzēju jau visai pasen, kad kinoteātrī rādīja, tamdēļ smalkās satura nianses piemirsušās, bet atceros, ka toreiz domāju – šie aktieri ir ar lielo A rakstāmi!
Būs man jāatsvaidzinās.
Un paldies Taviem lasītājiem par intriģējošo info ;) nezināju, ka ir oriģināls – tagad būs jāpacenšas to nomedīt.
Ps. http://www.youtube.com/watch?v=XBRMaieaLdU&feature=player_embedded#at=41
Gicha, to oriģinālvalodu var trenēt tieši šādā veidā. Ja Tev ir kaut drusku bāze, tad skaties vairāk un liec ausīm klausīties, smadzenei domāt. Tieši tāpēc nemēģinu meklēt filmas pārtulkotas krievu valodā. Nesapratīšu kaut ko, nu i sūdu! Papildus tam visam jokam var mēģināt arī meklēt filmas ar subtitriem. Tas procesu atvieglo.
Liene, jā, 1972. gada versijai būs jāatrod laiks. Cik paskatījos tos fragmentus, tad tur viss izskatās klasiskāk un izvērstāk.
:) Bāze ir, ausis kaut kā slikti saklausa, bet kopā ar subtitriem tā lieta, ptotams, iet! Dīvaini man ar tām ausīm ir – arī svešvalodu kursos, kad uzliek audio, man čiks vien sanāk, kad skatos mutē runātājam, tad vēl kaut kā… :) Šo to jau esmu mēģinājusi skatī/klausīt arī svešā mēlē! Trenēšos!