Kni virtuve

love yourself more

Kaķīts mans, kaķīts mans…

…brūns ar kakao ķepiņām.
Pavisam īsi sakot, tas notika tā. Liene man nedeva tik ilgi mieru (ņaudēja kā kaķītis), kamēr es tomēr saņēmos un uztapināju mazmazītiņu mincīti burvīgākajai mazajai dāmai, kādu man nācies satikt – Žozefīnei! Vārds vien ir ko vērts. Mūsu (mana un Žozefīnes) iepazīšanās notika pateicoties viņas mammas zilonim. Mazā dāma, izstiepusi savu mazo rociņu, iebēra man saujā delfīnus: “Naudiņa.” Mazā mani apbūra no pirmā brīža un kā Tu tādam bērnam kaķi neuztaisīsi, turklāt, ja vēl šis cilvēkbērns sācis iet bērnudārzā. Tur taču visi sveši un mamma katru rītu iet prom, atstājot mazo dvēseli pie svešajiem. Lai šī palikšana būtu vieglāka un Žozefīne nejustos viena, līdzi viņai dosies kakao kaķītis. Nu kaut kā tā.
P.S. Kaķim acis no manis. Smīns arī.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Churkstinja saka:

    Laimīgā Žozefīne! :)

    10/11/2011 at 00:22
  • Liene saka:

    ai nu kaut kas magnētisks tam kaķim! :)

    10/11/2011 at 01:52
    • Kni saka:

      Acis un smīns :D

      10/11/2011 at 06:21
  • mazzinsh saka:

    Jā, Leo arī bieži ņem mamutu līdzi uz b/d un pacietīgi visus labo, kuri nevar izrunāt Kni. “To taisīja Kni. K-N-I.”

    10/11/2011 at 10:18
  • kastanis saka:

    Acis sajūsmā iezibējās kā tādai mazai Žozefīnei :-))) Varu pievienoties – laimīgā Žozefīne!
    Fantastiski!!!

    10/11/2011 at 10:38
  • Kni saka:

    Sasmaidījos par visiem. Patīkami. Paldies!

    10/11/2011 at 22:40

Leave a Reply