Kni virtuve

love yourself more

Kaķu stāsti

Pirmais, ko parasti ieraugu atverot istabas durvis, ir divi mīļi purniņi – viens bēšīgs garspalvains, bet otrs – melni rudi balts.. raibulītis. Abas jaunkundzes jau zina manu rīta ritmu un zina arī to, ka viņas no rīta saņems savu barības devu. Miegainu skatu, dvieli padusē sasveicinos ar madāmām un dāvāju katrai pa glāstam. Dillītei pakasu pierīti un liekas, ka viņa labsajūtā uzsmaida. Abu skrējienu pavada “murr murr” saucieni un, kamēr es vēl lēnām eju, madāmas jau ir virtuvē.

Par to, ka viņas labprātāk ēstu tikai konservus, es jau stāstīju, taču šis prieks viņām joprojām tiek tikai reizi nedēļā. Miksijas trauciņā berot sauso barību, saņemu skatienu, kurš nozīmē tikai vienu – sausā barība ir domāta atbirām, ne jau man… garspalvainai jaunkundzei ar TĀDU kažociņu! Vērojot kaķu ēšanas paradumus, nolēmu rīkoties mazliet uz savu galvu un vakardien pēc darba bez Jāņa atļaujas (es taču teicu, uz savu galvu) devos uz zoo veikalu un pārdevējai nostāstīju jaunkundžu parametrus – sterilizētas, viena ar garu, otra ar īsu spalvu. Esošo sauso barību atsakās ēst un vienīgais, kas man nāk prātā šajā sakarā – tieši tā barība viņām jau aknās.
Pārdevēja nosmaida.

Bet jums nebūtu? Iedomājieties sevi savu mīluļu vietā, ja viņi jums katru dienu brokastīs, pusdienās un vēl arī vakriņās dotu tikai biezpienu, turklāt vēl tikai viena veida biezpienu! Pat ne ar zaļumiem vai krējumu. Sausu, parastu biezpienu, kas pirmo nedēļu jums vēl garšotu, taču piedodiet, pēc mēneša jūs labāk izvēlētos gavēt, nekā atkal skatīties uz šī biezpiena pusi.

Atnākusi mājās, sasveicinājos ar meitenēm un jau stāstīju par to, ko esmu šīm atnesusi. Iztīrīju trauciņu un iebēru jauno barību. Madāmas metās pie trauciņiem un pirmo reizi Miksija man neveltīja nosodošu skatienu, bet gan, cītīgi iebāzusi purniņu trauciņā, lopsēja iekšā. Dille sēdēja malā, it kā pie improvizētā kaķu galda drīkstētu vienlaicīgi atrasties tikai viena no viņām :D

Minciņas kraukšķināja iekšā, bet es priecājos, kā pēc labi padarīta darba. Maz gan vajag priekam.

Vēl lielāks prieks bija no rīta, kad ieraudzīju, ka trauciņi ir pilnīgi tukši. Garšo gan tomēr =) Nu re, biezpiens kļūst gardāks, ja tam pieliek lociņus, krējumu un mazliet sāli. Ieklausieties, ko tie mazie draugi jums grib pateikt un redzēsiet, viņi jums būs ārkārtīgi pateicīgi.

P.S. Dille sūta sveicienus Arietai un saka, ka dažas konservu bundžiņas var atsūtīt jau tagad =P

Foto no inteligent.lv

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Tincii saka:

    Es tā lasu, ka šis ieraksts veltīts man :) Mana minkainā būtība murrā.

    27/04/2010 at 10:31
  • E. saka:

    šitā Tu izlaidīsi savas draudzenes viens un divi! :D

    27/04/2010 at 19:17
  • arietakraasaas saka:

    :) Paldies par draudzīgo žestu kaķmeitiņām!!! Es jau ar par to “biezpiena likumu” Jāni vienmēr tramdīju, bet šamējais atsakās saprast. Būtu jāmēģina uzlikt uz kaut kādas vienveidīgās diētas hehe…
    Sveiciens Dillītei no manis ar un lielum liela paija.. vienīgi Arieta šobrīd pavisam vēl bomzis bezdarbnieks un vienīgais, kā mincīša priekšā varu attaisnoties – arī viņas draudzenei Džūnai konservi pārāk bieži nespīd :).

    29/04/2010 at 22:38

Leave a Reply