Kni virtuve

love yourself more

kāpēc meitenes tik reti dāvina puišiem ziedus?

Sveicot kādu vīrieti vārda dienā, sūtīju viņam virtuālos ziedus, uz ko savukārt saņēmu jautājumu (?):

Tā arī līdz šim neesmu sapratis, kāpēc meitenes tik reti dāvina puišiem ziedus.

Jāteic, ka tā īsti nebija ko teikt pretim, bet nu vienīgais, kas ienāca prātā: es vēl neesmu sastapusi puisi, kurš, ejot garām Saktas tirdziņam, teiktu: mmmm… cik skaisti puķuzirnīši/rozes/narcises..
Nu meitenes, es solīju veikt eksperimentu, lai atbildētu uz šo jautājumu. Pastāstiet, kāpēc meitenes tik reti dāvina puišiem ziedus?

Atvilktne: Kni.nieki
  • smartbsolutions saka:

    pirms gadiem desmit man viens labi pazīstam ārsts reiz svinībās pie virtuves galda teice: nu, ko viņas visas ar tām puķēm nāk? vai es kāda govs? labāku atbildi par šo es nespēju izdomāt :) burvīgu dienu vēlot, Signe (bet pēc būtības – ja es savam amerikāņu vīram nopirktu ziedus es domāju, ka viņš nesaprastu, savukārt šiet Tunisijā – jasmīnus pērk un aiz aus nēsā ikdienā ļoti daudzi un tikai vīriešu dzimtes ļauži – skat ilustrāciju, kā tie tiek tirgoti – http://www.vacanceo.com/albums_photos/voir-photo_601983.php un sajā bildē dāmītes skatiens vien ir to vērts :), bet smarža šim jasmīnu pumpuru veidojumam turas visu nedēļu :)

    05/07/2011 at 08:15
    • vi saka:

      Taisni tāds teksts arī attur no vēlmes pasniegt vīrietim ziedus….Esmu vel dzirdējusi arī tādu…- Kam tie laksti, labāk kādu konjaciņu :)

      05/07/2011 at 10:15
  • melato saka:

    Puiši tāpat kā meitenes ir ļoti dažādi, par saviem draugiem, kuri vīriešu dzimtas, es zinu, kuram ir vērts dāvāt ziedus, un kurš varētu pielietot vai nodomāt kaut ko līdzīgu smartbsolutions pieminētā “vai es kāda govs?”. Un jāatzīst vairums tomēr nenovērtēs ziedus, daudz patiesāku prieku var sagaidīt par kādu kārumu vai dzērienu puķu vietā.
    Darba kolektīvā, redzot kāda nevērība ir pret uzdāvinātajiem ziediem, tas jau, ka mājās nenes nieks, pat tas, ka vāzē sabāzts kā nu pagādās, arī nekas, bet tas, ka 2 nedēļas pēc svētkiem jāskatās uz sakaltušiem stublājiem un puņķainu ūdeni, vēee. Kamdēļ tad dāvināt to, kas nav nekādā vērtē.
    Jāatzīst, ka ir reti izņēmumi arī sieviešu dzimtas, kuras tieši tāpat izturas pret dāvātajiem ziediem, kas man ir pilnīgi neizprotami, arī šīm dāmām, es ziedus nedāvinu, tad labāk labu kafiju vai šokolādi.
    Bet vispār man patīk vīrietim nopirkt piemēram amarilli, vai strelīciju, tās man šķiet tādas vīrietīgas puķes.

    05/07/2011 at 09:15
    • ezz saka:

      Es laikam esmu tas retais sieviešu izņēmums, kam laksti darbā stāv puņķainā ūdenī :D Bet, man vienk slinkums, aizmirstas utt. Turklāt puķes ir skaistas pirmo dienu, pēc tam pierodi pie viņām, kā pie mēbeles sastāvdaļas.

      05/07/2011 at 09:46
  • Rudīte :) saka:

    Es vīram, vismaz 3 reizes gadā, t.i. uz vīriešu dienu, dzimšanas dienu un vārda dienu, dāvinu ziedus! Vīrs ir ļoti priecīgs. Protams, pēc tam apkopju un mainu ūdeni es pati, bet uz dāvināšanas mirkli abi divi esam dikti priecīgi!

    05/07/2011 at 13:00
  • Zvejnieks saka:

    Lai paceļ roku tas, kurš nealkst pēc maziem uzmanības apliecinājumiem ;) Nav tādu! Vienīgā atšķirība starp dzimumiem ir tā, ka vīrieši savā domāšanā ir racionālāki, līdz ar to priekšroka tiek dota iekšķīgi lietojamām lietām – apēd/izdzer – un miers + labsajūta rokā. Šķiet arī Šveikam bija tāds teiciens – kas vēderā, tas mans – vai kaut kā līdzīgi. Pēc tam gan sekoja epizode ar kuņģa skalošanu, bet tas jau vairs ne pa tēmu :D
    Savukārt līdz puņķainam ūdenim viss nonāk tāpēc, ka ziediem nekur nav uzdrukāts derīguma termiņš, tāpēc aiz cieņas pret dāvinātāju (nu kā lai izmet to kas vēl pavisam nav garu izlaidis) laksti tiek noturēti vāzē līdz pēdējam. Bet neskatoties uz to esmu pārliecināts, ka dāvināt vajag – un ne tikai ziedus. Var dāvināt labus vārdus, smaidus, skatienus, pieskārienus un, jā – arī apskāvienus. Meitenes, nu neesat tik kautrīgas – jo vairāk dosiet, jo vairāk pretī saņemsiet :) Tas gan, protams, attiecas arī uz mums, puikām ;)

    05/07/2011 at 13:27
  • rediiss saka:

    pastāv viedoklis, ka īsts vīrs dod priekšroku pudelei. man jau gan liekas, ka tas tāds stereotips vien ir, jo neba viņi visi ir TIK kāri uz alko. taču jāatzīst, ka tieši vīrieši mani atradināja no priecāšanās par grieztajiem ziediem (puķu līķi) un pieradināja pie zaļumiem podiņos (tie dzīvos, ja nebūsi slinks un aplaistīsi). taču tā in general man liekas, ka nav nekāds grēks vīrietim ziedu dāvāt. nu, vienīgi varbūt ne gluži rozā rozītes, bet tiešām amarilli vai ko līdzīgu – vienu, lielu un stingru :D

    05/07/2011 at 13:55
    • ezz saka:

      Man vienmēr licies, ka vīriešu puķes ir gerberas, antūrijas, mārtiņrozes un tad visādas “jaunmodīgās”, kam nosaukumus veikalā pat necenšos iegaumēt.

      05/07/2011 at 14:04
  • Kni saka:

    Mans labākais vīrieškārtas draugs uz manu jautājumu “Ko Tu darītu, ja es uz mūsu kafijošanu atnestu Tev ziedus?” teica šitā.. es atļaušos citēt:
    ko es teiktu – es priecātos. protams, mazs pārsteigums un neizpratne gan jau būtu manā sejā, jo, ja tuvākājā apkārtnē man nav bijuši vai paredzēti svētki, tad būtu mazliet jautājošs skatiens, bet prieks būtu anyway.

    Tā lūk, tagad tikai jāizmēģina dabā :D

    05/07/2011 at 17:57
  • Tincii saka:

    Vīriešiem ziedus nedāvinu, jo nenovērtē. Izņēmumi – vīrietis, kuram tiešām patīk ziedi, vai arī situācija, kad neapsveikt nevar atļauties, bet tādas attiecības, lai ierastos ar dāvanām vai šmigu, nav. Tad nu pieciešu, ka manus “lakstus” nomet pa roku galam un vēlāk kāds, reizēm – es pati – tos savācu.

    05/07/2011 at 20:05
    • Kni saka:

      Tincij, kad Tu uzzināsi, no kurienes man šis ieraksts radās.. khe khem.. es ceru, ka Tu smiesies =)

      05/07/2011 at 20:32
  • Laura saka:

    vienreiz kolēģis manu dāvināto antūriju ielika rakstāmpiederumu turētājā, jo domāja, ka tā ir mākslīga puķe…es domās apsēdos uz pakaļas :D

    07/07/2011 at 16:06
  • Ilziite saka:

    He.. Par puķēm stāsts ir nebeidzams.. :)

    Bet jā – man ir vairāk tā, ka zinu vīriešus, kuriem nepatīk puķes un tad tās viņiem nedāvinu ne pie kādiem apstākļiem.. Un zinu, ka ir kas galīgi neiebilst. un tie tad arī saņem.. varbūt vienīgi pareti – vārda un dzimšanas dienās.. par “biežāk” nebiju domājusi, jo nav gluži “mani vīrieši”, baidos būt pārprasta.. ;)

    09/07/2011 at 15:13

Leave a Reply