Vai arī jums kādreiz ienākusi prātā doma vai vismaz jautājums, kāpēc ellē ratā tam muļķim tā veicas, bet man ne? Tas iemesls ir pavisam viekāršs. Tam tā saucamajam muļķim prātā neienāk iedomāties par neveiksmi, un, ja arī viņš tādu piedzīvos, tad visticamākais, nepamanīs. Savukārt tas, kurš ārkārtīgi tiecas uz savu veiksmīgo veiksmi vienmēr kā pirmo pieļauj neveiksmi. Tik ilgi domādams un drebēdams par iespējamo neveiksmi, tādu visticamākais arī piedzīvos. Ļauj savai veiksmei tecēt Tev blakus, nežņaudz to nost, cieši turēdams rokās, lai pasarg’ dies’ tā neizdomātu aizbēgt. Kas vēl svarīgāk, beidz baidīties kļūdīties. Sakod zobeļus un bliez! Tev viss izdosies jau rīt. Ja vēl neizdodas, vēl nav rīts.
Turam buru!
Es domāju, ka domā katrs no mums – nu kāpēc viņam tā, bet man tā?!
Arī es bieži esmu dusmojies – it kā nevienam tīšuprāt sliktu nedaru, vienmēr cenšos pēc labākās sirdsapziņas un tāpat nekā… A tam tur – šim viss kā no gaisa krīt – labs darbs, attiecības, plus vēl vienmēr izskatās labāk nekā es!
Laikam jau man savu veiksmi tā riktīgi vajag paņemt pie dziesmas. :D
A ja nu vi;na nedzied? Iedzīsi lielākos kompleksos un aizbaidīsi pavisam.
:D Manējā laikam tiešām nedzied, jo, kad domāju – VISS, man pietiek!!! Arī tad mana veiksme kā nav tā nav! ;D
Paskatoties uz cilvēku var redzēt par ko viņš ikdienā domā! :)
Mana veiksme laikam prot lasīt :D Jo es visu, visu sarakstu uz lapiņas- kādus cilvēkus gribu/ negribu satikt, kādas kurpes gribu, kādu ledusskapi (to es jaunu dabūju nākamā dienā, kad biju uzrakstījusi uz piezīmju lapiņas), kādas īpašības vajadzētu sevī vairāk kontrolēt, kādas izcelt. Es pat reiz uzrakstīju, ka gribu kontrolēt savu runājamo kāda ne visai izglītota cilvēka klātbūtnē (tagad tas izdodas pat lieliski). Agrāk vai vēlāk bet uzrakstītais sāk strādāt manā labā un tad vairs nav tik daudz to domu- ka tai tur ir vairāk, labāk.
Un ja kaut kas nav, bet dikti vajag, tad jāpieraksta, un jā- nedomāt par neveiksmi!
Ja zini, kurp gribi iet, ir vieglāk aiziet līdz turienei.
Vieniem veicas vairāk, citiem vairāk jāstrādā, tā tas ir iekārtots.
Ja muļķim veicas, vai viņš ir muļķis? Visticamāk, ka nē. Saka, ka dzīves īstais un mums katram nolemtais ceļš pats paver vaļā visas durvis, atved īstos cilvēkus un sakārto notikumus. Ja kādam dzīvē viss rit kā pa diedziņu, tad viņš vienkārši iet pa savu īsto ceļu. Jāmeklē savējais!
Ni ni, nevajag pārprast.
Parasti ir taču tā, ka tas, kuram neveicas, visus pārējos sauc par muļķiem, nu vismaz tos, kuriem nez kāpēc veicas, bet, neveiksminiekaprāt, nekādā ziņā nevajadzētu veikties.. lūk, tāpēc arī rakstīju “tā saucamajam muļķim”. Kā jau teicu – ir cilvēki, kuriem lietas notiek vinkāršāk un vieglāk, vairāk veicas, bet tiem saspringušajiem vairāk jāstrādā, bet, kas vēl, viņi ar savu pārkoncentrēšanos veiksmi vienkārši nogalina. Bet citādi piekrītu arī Tevis teiktajam.
Varbūt tā ir visu muļķu sazvērēšanāš, ka viņi nesaka, kādā veidā viņiem izdodās veiksmes stāsti, varbūt viņi visu smalki plāno un sīki organizē izliekoties par muļķiem, lai apietu konkurentus, itkā gudros, uz savu laimi? :D :D :D