Ja šajā virtuvē galvenā tēma būtu par kulināriju, tad visticamākais tagad es rakstītu: ņemam dažādu krāsu plastiku, sagriežam smalki jo smalki, mīcam kopā un skatāmies, kas sanāk.
Tā es cīnījos ar savu iedvesmu simulanti, kura svētdienas vakarā pēkšņi izdomāja atdzīvoties un es nolēmu paeksperimentēt ar faktūrām, pameklēt ko jaunu. Galu galā sanāca, ka aizrāvos. Uzdarināju ne tikai ziloni un pogauskarus, bet arī fona dejotāju, t.i., nē, koku. Pavasarim par godu. Bet citādi šo ziloni es sev, būs šonedēļ arī viens brīvais ar iespēju teikt “man! man! man!”
Killing Tincii Softly II sērija
Published by
es jau atkal lamājos. :D
āāāāāaā!
:) Atgādina jūras brīzi vai kaut ko no ūdens temata! :) Mazais Neptuniņš! ;)
Paldies! Tikko izlēmu, ka uzdarināšu sev arī gredzenu no šīs pašas sērijas. Kad jau, tad jau!
es arī pievienojos asociāijām par jūru…man izskatās pēc Lielā barjeru rifa :)
skaists eksperiments!
Paldies, Liene!
Es patiešām ar lielu prieku nodevos šim eksperimantam. Tāda sajūta, ka pat atguvu pazudušo iedvesmu. Jau otro dienu šos vedu tautās un priecājos par piesātināto toni. Būs vēl līdzīgi eksperimenti citā tonī.
nudien izdevies eksperiments!
šis varetu būt arī mans, ja vien nebūtu Tavs… :)
Si, tikai nesmejies.. es sākumā tās krāsas saliku kopā un domāju, ka varētu taisīt Tev, bet tad kaut kā aizrāvos un nostrādāja egoisms, kā arī doma, ka man pašai nekā nav.
Tu tikai arii nesmejies, bet es to jutu…