Kni virtuve

love yourself more

Killing Tincii Softly III sērija

Nav jēgas atslābt, lai gan pēc ābeļziedu atrādīšanas īsti vairs nezinu, ko jums piedāvāt, lai vismaz kaut drusku spētu pārsteigt. Pirms skatāt jaunāko darinājumu, mazliet par šodienu.
Rīts kā jau rīts, tikai ziedošāks, vīrieši ar steidzīgāku soli, ziediem rokās (var redzēt, cik nu kuram tas darba kolektīvs liels) un atmiņā vēl tā dienā, kā mēs darbā sev 8. martu pelnījām. Atklāti sakot, no paša rīta kafijdzeršanas vietā nekas neliecināja par to, ka vīrieši atcerētos to, kā mēs viņus lolojām, barojām un dzirdījām. Ēdu savu brokastu maizi un saņēmu tādu kā aizrādījumu, ka ar ēšanu šobrīd aizrauties nevajadzētu. Nē, nu labi.. es eju uz sporta zāli trīs reizes nedēļā, brokastis man tiešām drīkst :D Nepagāja ne desmit minūtes un tur viņi jau maršēja – gardumu paplātēm rokās, rožu klēpjiem un reibinošiem dzērieniem. Smaidoši un vēl ar apmierinātāku skatienu kā todien, kad lutināmo lomā bija viņi! Iekšējā sievietīte manī grieza dančus un sita plaukstas, skaļi izkliedzot sajūsmas gaviles. Atcerējās!!! Paldies jums, vīrieši par to, ka mūsu ikdienu padarījāt ziedošāku!

Bet tagad pie lietas. Es taču solīju, ka būs viens “man! man! man!” sērijas zilonis, jo nepieder vēl nevienam.
Šim zilonim sākumā neveicās, jo tas bija nolemts samīcīšanai. Tad mirkli padomāju un izlēmu, ka no viņa tomēr varētu sanākt ledusskapja magnēts, tāpēc tas tika nolikts malā uz pēcapstrādi. Uzdarināju citus ziloņus un ķēros klāt tam, kura liktenis līdz galam vēl nebija izlemts. Apdarināju ar ciku cakām un manī mītošais žīds teica, ka ledusskapim šis būs par šerpu. Pieliku arī piespraudi. Grēks tādu nelaist tautās!

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • chirka saka:

    bail uzdrīkstēties uzprasīties.
    bet skaists. kā kā šodiena, kā visas dienas :)

    08/03/2011 at 18:46
    • Kni saka:

      No kā Tev bail? =) Tev bail no domas, vai gribās, vai negribās viņu sev sagādāt?

      08/03/2011 at 18:54
      • chirka saka:

        gribēt jau ir viens. a prasīt – pavisam kas cits :)

        08/03/2011 at 18:57
        • Kni saka:

          Nu domā. Ko es citu varu pateikt. =)
          Piedāvājums ir spēkā un nevienam vēl nekas nav atdots.

          08/03/2011 at 19:02
  • Sanita saka:

    Es jau varētu uzprasīties vēlreiz -> šodien ziedus nesaņēmu , bučas arī nē .. šis būtu labs mierinājums šai dienai!

    08/03/2011 at 19:32
  • Mēnessmeitēns saka:

    Tad šim skaistulim jau atradās saimnieks?

    08/03/2011 at 19:58
    • Kni saka:

      Ar Sanitas svētību saku, ka šis var būt Tavs. Tev tikai jāsaka: es viņu gribu! Tik vienkārši tas ir. Pārējās formalitātes aizkadrā.
      Es nemēdzu cilvēkus pārliecināt par to, ka viņiem vajag to, ko esmu uzdarinājusi. Izvēle ir tik vienkārša – jā vai nē.

      08/03/2011 at 20:01
  • Inga saka:

    Šis tiešām ir killing softly… Zini, Kni, man šķiet, ka Tevī mīt viena ļoti maiga un romantiska būtne, jo citādi Tu nespētu uzmeistarot šādus šedevrus! Ja drīkst, es arī labprāt pieteiktos uz viņu… Zinu, zinu, pasūtīju Tev indiešu ziloni “jo košāku, jo labāk”, bet ar mani arī ir tā, ka man ir šīs divas puses – spilgtā, kas grib rotāties ar pāva spalvām, uzkrāsot ellīgi sarkanus nagus un žvadzināt čigānu auskarus, un otrā – maigā un romantiskā Es, kas priecājas par saulrietiem, klausās Katie Melua un tērpjas krēmbaltās mežģīnēs. Šis zilonīts tad nu būtu manai maigajai dabai. :)

    08/03/2011 at 20:12
    • Kni saka:

      Lūk, teikums, ko es gaidīju!
      Tikko malā ierakstīju arī mazo stāstu par manu filozofiju.

      Radio telefonsaruna.
      Grēviņš un Kārlis Kazāks.
      Kārlis stāsta par savu jauno albumu un saka, ka tas būs ierobežotā daudzumā, uz ko Grēviņa jautājums: “Kāpēc tā?”
      Atbilde bija pavisam vienkārša: “Es gribu, lai šo albumu saņem tikai tie, kuri to patiešām grib.”

      Tāda ir arī mana filozofija.
      Es dodu savas lietas tikai tiem cilvēkiem, kuri tās patiesi grib.

      Mēnessmeitēn, es Tev uztaisīšu ziloni. Tieši tā, kā to biju solījusi!

      08/03/2011 at 20:16
      • Mēnessmeitēns saka:

        :) Ingai noteikti piestāvēs šis skaistulis.
        zini, tas stāsts, kuru uzrakstīji par viņa tapšanu, man atgādināja H.K.Andersena pasaku par neglīto pīlēnu. Sākumā visi par viņu smējās, jo viņš nebija tāds kādam jābūt, kādu laiku viņš bija atstumtais, bet pēc tam viss krasi mainījās. Tad, kad pīlēns pārvērtās par gulbi. :)
        Tā arī šis mazulis, no “neglītā pīlēna” (magnēta) pārtapa par gulbi (piespraudi). :)

        (mana grabažiņa {dators} mani mēģina izvest no pacietības, uzliku lādēties filmu, bet flash player uzkārās, nācās pārstartēt… Grabažīņai savukārt bija vēlme gulēt un nu ne par ko nebija pierunājama uz ieslēgšanos, tad nu lai neaizlidinātu kaut ko pret sienu, devos gatavot ēst… :) )

        Lai labi kalpo un nes neizmeļamu prieku saimniecei! :)

        Kni, Tev kā vienmēr sanāk ielikt katrā no gatavotajiem darbiem savu odziņu (teiktu dvēseli). :)

        08/03/2011 at 21:22
      • Inga saka:

        ai, Kni, kā tagad daži stilīgi cilvēki tvīto: you made my day! Nē, patiesi, esmu ļoti laimīga (cik daudz prieks var sniegt viena maza ziloņmeitene!). Man šis laikam ir visu laiku vismīļākais no Taviem darbiņiem – pārspēj pat manu melleņu sorbetu un mētru zaļo!!!

        08/03/2011 at 23:33
  • Liene saka:

    Es arī viņu gribu! Bet cik nopratu, tad nokavēju!
    Zini, es vispār cietos ļoti, ļoti ilgi, lai nekristu kārdinājumā, bet nu ir pienācis laiks, kad nevar vairs izturēt. Tāpēc, es nezinu kā Tev pieņemts, tāpēc daru šādi: piesakos rindā uz ziloņbrošu un, ja drīks pasūtīt vēlmes, tad man lūdzu manu mīļāko ziedu stilā un smaržā – maijpuķīšu ziloni :)

    08/03/2011 at 20:42
  • saules_poga saka:

    Kni!
    Es paceļu roku un lūdzu. Lūdzu, lūdzu pieraksti mani tajā bezgala garajā rindā uz mazajiem Ziloņ-bērniem. :) Nu ļoti, ļoti gribas! Un pilnīgi vienalga kāds tas būs, jo es viņu dievināšu tā pat.

    P.S. Dziļās sērās jāpaziņo, ka mans pirmais, absolūti burvīgais, baltais Z-puika bija izlēmis doties Pasaulē laimi meklēt un ir pavisam nozaudējies. Un tā ir pilnīga mistika, jo es nemēdzu neko pazaudēt. Ehhhh.. :(
    Tik dikti žēl, ka raudiens nāk.

    08/03/2011 at 21:25
  • saules_poga saka:

    Ak, jā!
    Aizmirsu piebilst.
    Šis te bāli rozīgais ir kārtējais no sērijas: OMG*!! :D

    *Oh My God

    08/03/2011 at 21:27
  • Liene saka:

    īstās! :) vai varēsi? Man viņas liekas tādas grūtas savā vienkāršībā ;)

    08/03/2011 at 21:29
  • Kni saka:

    Pierakstu rindā visas trīs (Mēnessmeitēns tur jau bija), tā kā sanāk, ka plus 2. Droši vien plašāku pārrunu veikšanai sazināšos ar katru no jums atsevišķi. Man patīk ar katru atsevišķi parunāt, lai zinu, kā man rīkoties un ko darināt.
    Jau iepriekš paldies par pacietību!

    P.S. Liene, sākumā parasti es nevaru neko no tā, ko esmu iecerējusi :D Gan doma atnāks.

    08/03/2011 at 21:35
  • Liene saka:

    :)
    (ļoi, ļoti priecīga)

    08/03/2011 at 22:59
  • saules_poga saka:

    Wooohooo!! :))

    08/03/2011 at 23:00
  • Lamsa saka:

    Skaisti iedvesmojoši … un es ar šoreiz nenociešos un saku, es ar vēlos šādu mazu meistardarbu :)

    09/03/2011 at 12:00
    • Kni saka:

      Lāsmu, tieši šo vairs nevar dabūt, jo Inga bija pirmā, kas precīzi izteica vēlmi apiet visas rindas un iegādāt šo ziloņmeiteni sev. Vienīgais, ko Tu vari darīt, pieteikties rindā un apbruņoties ar pacietību.

      09/03/2011 at 20:03
  • Lamsa saka:

    Labs nāk ar gaidīšanu :) piesakos rindā!

    10/03/2011 at 09:29

Leave a Reply