Dižvīriem jābūt vismaz deviņiem

Septiņi ir ārkārtīgi skaists skaitlis. Astoņi ir bezgalība, bet deviņi, kā jau kādreiz esmu izteikusies – pati pilnība. Iņ un jaņ. Tad lai neliktos par maz, beidzot pieķēros devītā dižziloņa radīšanai.
Visu jau biju izdomājusi, zināju kas un kā ir jādara, bet tas slinkums. Tas slinkums ir neaprakstāms. Ja vienu nedēļas nogali vienkārši sēdēju un priecājos par jauno lampu, tad otro – piektdienā man gribējās būt pavisam kur citur.

Cik tad ilgi slinkosi?
Pavasaris jau ar abām kājām pārkāpis slieksni, viegli uzšāvis ziemai pa dibuā, tūlīt zaļos zāli, plaucēs ziedus, skandinās putnus, bet es slinkoju. Lai kaut kā tomēr cīnītos ar sevi, sestdienas rītā ķēros pie darba. Uzplastikoju skici, lai labāk saprastu, vai tiešām zinu, ko daru un atvēzējos oriģinālam. Te nu viņš ir, mans mīļotais Klods ar visām ūdensrozēm. Ne kripatiņas krāsu, tikai un vienīgi plastika.

Klodam pievienojas arī divi mazi ūdensrožu dīķīši, kuri kļūs par auskariem.

Bildes, kā jau ierasts, lielākas top, kad uz tām uzklikšķina.

Published by

Kni

Love yourself more

20 thoughts on “Dižvīriem jābūt vismaz deviņiem”

  1. Paldies! Labs iesākums – viena nedraudzēsies, otra bez elpas.
    Elpojam un draudzējamies!

  2. Mans mīļais impresionisms :)
    Ja es te par zilā un zaļā sajaukumu allaž saraucu degunu, tad šis nu mani noliek uz lāpstiņām.
    (Tas laikam nozīmē, ka likt iemīlēt var visu, tikai jāatrod pareizais izpildījums :D )

  3. Kādu laiku sekoju Tavam blogam, priecājoties par ziloņiem un lasot ierakstus. Bet šoreiz, ieraudzījusi Monē ziloni, nevarēju noturēties bez komentāra, jo Monē ir mans mīļākais mākslinieks.
    Un šis zilonis ir perfekts, kā izriezts no Monē gleznas. Visi dižvīri bija iespaidīgi, bet šis tiesām aizsita elpu! :)
    Paldies par tādu skaistumu!

  4. Un es jau domāju, ka esmu iemīlējusies neprātīgi Vinsentā! Diženi gaumīgs tas devītais sanācis.

  5. Izteikti telpiska sajūta. Skatos jau ilgi un gribas turpināt.

    Uzrunā kaut kā tā ļoti personiski.

  6. es arī paliku bez elpas, šis liek sirdij klapēt straujāk… Kni, tu esi… es nezinu, kas tu esi, bet tev ir dots tik daudz… tu esi burve!

  7. Viņā vienlaikus ir ūdens un debesis, miers un dziļums, plašums un tuvplāns, un visas pasaules krāsas. Un viņā var skatīties, skatīties, skatīties… :)

  8. Ekselenti!
    Varbut ierosinajums – sniegt kadreiz nelielu ieskatu tehniskajas detalas, ka sie brinumi top. Piemeram, es nekad neesmu stradajusi ar plastiku un pat nenojausu, ka tas jadara. Lidz ar to gruti novertet ieguldijumu. Protams, varetu jau neslinkot un interneta paskatities, bet sadi butu jaukak :) Un nekadus ‘firmas noslepumus’ negribu zinat.

    1. Domāju, kā pieklājīgāk atteikt.
      Redz, ja es 2008. gada decembrī nebūtu nebūtu pārvarējusi savu slinkumu un nebūtu google meklētāja lodziņā ierakstījusi vārdus “polymer clay”, “polymer clay cane” un “polymer clay tutorial”, tad šitā visa te nebūtu. Visticamākais 2009. gadā būtu noslīkusi depresijā, nekad neuzsāktu rakstīt blogu, un, ja vien nebūtu bijis žēl mammas, noteikti būtu padarījusi sev galu, tāpēc pārvari slinkumu un ieraksti googlē šos maģiskos vārdus. Tas atmaksājas, bet citādi, ja ir ļoti liels slinkums, tad pagaidi, kad es vēlreiz pārvarēšu savējo, un tad manis pārvarēto ar savēju nepārvarēto varēsi apbalvot, papildinot manu budžetu ar kādu latu :D Tas gan būs tikai tad, ja izdarīšu to, ko esmu solījusi izdarīt.
      Bet, ja joprojām ir slinkums un nav pacietības, var nākt uz apmācību.
      Īsāk sakot, tik jauka, lai ieliktu virtuvē pamācības, es neesmu.

  9. Šis komentārs liek pasmaidīt man ūsā, jo es tieši tā arī darīju- Jou Tube un Google karsa no maniem meklējumiem, kad pirmo reiz iepazinos ar šiem burvīgajiem ziloņiem. Un tad, kad es pamīcīju un paslīpēju pati to plastiku- ak, kā es novērtēju visus šos brīnumus! Un esmu priecīga, ka varu nēsāt arī pati kādu no Taviem brīnumiem :)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.