Ieslīgu mierā un klusumā kā tāds Vakareiropas pensionārs Maldivu salās, gozējoties zem saules sarga ar atspirdzinošu dzērienu blakus. Tiesa gan, klusumu un mieru izvēlos citu iemeslu vadīta un zinātāji zinās, ka vienkārši tāpat tas nenotiek. Ja cits aizver muti labsajūtā, tad manā gadījumā tas notiek pilnīgi pretēju iemeslu gadījumā. Jāatzīstas arī tajā, ka lieliski iztēlojos, ar kādām skumjām, kad netiek atbildēts uz telefona zvaniem, tiek izlasīta īsziņa, kurā pavisam īsi rakstīts, ka pāris dienas nerunāšu, turklāt kā likums, šīs pāris dienas ievelkas uz vēl pāris.
Pilnībā novērsusies no visiem, nodevos ikdienišķām lietām, meklējot tajās mieru, skaidrību un veldzi. Klusēt ir vieglāk kā runāt, taču, pat ja klusums dziedē un dzied, tas ne visos gadījumos ir derīgs. Kas der visam, neder nekam, turklāt – nevajag “slimot”, nevajadzēs zāles.
Kamēr brīvdienas jau tuvojas durvīm, lai slaucītu kājas un atvēzētos uz palikšanu trīs dienas, parādīšu arī jums to, ko dažiem paveicās skatīt pirms vairākām dienām. Zilonis bildēts saulrietā un naksnīgais efekts panākts ar folliju, precīzāk, izmantojot košļājamās gumijas papīrīšus, kas salīmēti kopā. Tā arī gaismiņa nonāca tur, kur tai jānonāk.
Rīga sāks starot tikai rītdien, zilonis – jau šovakar.
kad te klusums, man vienmēr šķiet, ka nav labi, ka ikdiena ir izjaukta, ka jāsteidzas palīgā.. tik vien, ka tas viss šķiet un kā patiesībā darās nav ne jausmas.
zilonis kolosāls. joprojām pārsteidz izmērs un tas, cik tādā mazā štruntiņā var visu salikt un izkārtot :)
Paldies par līdzjušanu!
Ja ir vēlme, varu Tev šo dzīvē parādīt, jo uz savām mājām tas dosies tikai nākamnedēļ.
oi, noteikti ! tiem caurspīdīgajiem pavisam cits šarms – lai gan pamatīgi, tomēr trauslums manāms.
un es labprāt redzētu arī to sarkano, pirmo gatavoto :)
No rīta stāvēju pie plaukta un domāju, par kuru sarkano ir runa, jo es taču neko sarkanu neesmu taisījusi. Pēc tam atcerējos. Tas sarkanais ir jau citās mājās.
Porcelāna (ziloņ)enģelītis..
Ar atgriešanos! Lai arī runā, ka runāšana sudrabs, klusēšana zelts… mh, rotājies labāk sudrabā! Re kā zilonis bildēts – sudraba follija fonā – un gaismiņa nonāca tur, kur tai jānonāk! Priekā!
Fonā follijas nav, follija virza gaismu no malas, atstarojot vakara sauli.
Mjā, arī man jāpievienojas “dzenim”… Ienāku vienreiz, otrreiz… – kā kluss, tā kluss… Jā iedomājos par pabūšanu vienatnē, aizņemtību, klusēšanu – zelts… Bet arī kaut kā nemiers dīdīja…, ja nu kas cits? Labi, ka viss labi… Un labi, Kni, ka nāk brīvdienas… Mierīgas, bez jezgošanās un skrējiena…
Eņģeļzilonītis – DIEVĪGS!!!!! Man jau gardēdim – tas šķiet cukurains… Un gribās ar mēles galiņu kā putukrējumam pieskarties… Un tas sniegbaltbaltaiscaurspīdīgums – mmm… Kaut kas starp mēnesi debesīs un pirmo vieglo sniedziņu… Visīstākais Starozilonīc!!! ;-)
vot ku skaists!
Paldies! Paldies! Paldies!
Giču, es tieši šodien sudrabā – i ausīs, i pirkstā!
ziloņkaula krāsas zilonītis, īsts skaistulis!
skatoties uz šo sakaistumu varētu samisēties un likties, ka tuvojas 14.februāris.
Šis man lieka stāds mīlestības piepildīts zilonis!
Priesk, ka esi atkal ēterā un ļoti gribas Tevi satikt, ir sarūpēts materiāls paldies :)
Tu man uzcepi maizīti? (plikšķinu acis)
Da kaut vai rīt, parīt, aizparīt.. Tu jau man tuvu.
Citādi man aizkadrā teica, ka viņš jaušamas skumjas. Viss kopā?
Zilonis: Līgava!!!! Tā es .))))))))))
SKAISSSSSTS!
Pelēn, čau!
Kad pavizināsimies autobusā? :D