“Dūdi? Tev vispār patīk futbols?”
Kad kārtējo reizi mājās pārstāstīju nesen redzētās spēles gaitu, saņēmu šādu jautājumu. Patīk, patīk, tikai tad, kad spēlē valstu izlases. Kad ir komanda, kurai just līdzi. Priecāties par tās panākumiem un skumt par zaudējumiem. Grāmatā “Eat. Pray. Love.” galvenās varones paziņa saka, ka Itālijā ir tā – tu vari mainīt savu reliģisko piederību, droši vari mainīt sievu vai vīru, vari mainīt dzīves vietu, taču tu nevari mainīt futbola komandu, kurai jūti līdzi. Tik kaislīga līdzjutēja es noteikti neesmu, taču šodien pēcpusdienā patiešām ērti iekārtojos televāzijas priekšā, nepaņemot neko ēdamu, turēju īkšķus, pāris reižu saķēru galvu, vairākas reizes uzgavilēju un vēl dažas nopūtos, vien nosakot: “Nabaga briti..” ..bet tā kā es ne par britiem, tad rezultāts ir tāds, kāds nu ir un mani tas priecē. Der Ball is rund und das Spiel dauert 90 Minuten* – ir slavens vācu futbola leģendas, izlases trenera Jozefa Herbergera, saukta par Sepu, domugrauds. Un šajā spēlē vismaz ir kāds labums, kā lasīju twitterī (ja nemaldos, A.Kleina teica): tā nav eirovīzija, kur kāds kaut ko sabalsos. Un tā arī ir. Visu izšķir pavisam cita meistarība un veiksme.
Bet tagad es mēģināšu attaisnot to, ka futbols (iespējams attiecināt arī uz citiem komandu sporta veidiem) nav tikai parasta bumbas dzenāšana.
1. Saspēles meistarība.
Tas, ko patiešām izbaudīju šodienas vāciešu un britu spēlē, bija saspēle un komandas sadarbība, kas britiem pamatīgi kliboja, savukārt vāciešiem, dažu brīdi likās, ka bumba pati liptin līp pie kājām. Tātad – vai esiet pavērojuši, cik smalks un elegants ir tas saspēles ceļš līdz vārtiem? Kā spēlētāji krustu šķērsu veic piespēles ar pagriezienu, bez pagrieziena, pa tiešo un tālu, bet trāpīgi? Ne? Tad iesaku ar to arī sākt.
Daudzi no jums skolas laikā ir bijuši kādā sporta veida komandā. Mans novērojums no skolas laikiem ir tāds, ka puiši basketbolā nekad nemet pa vienkāršo. Vienmēr smējāmies, ka viņiem pirms metiena burtiski vai piruete jāuztaisa vai arī vēl kāda pārgudrelīga piespēle, jo pa vienkāršo nevar. Vajag, lai ir ar glanci, lai ir pa skaisto, JO, ja nu netrāpīsi, tad visa tā iznešanās pirms metiena jau būs apbrīnas vērta, bet, ja metīsi pa parasto un neiemetīsi, tad.. tad vispār nekā. Lai gan es parasti biju domās, ka tie parastie metieni tomēr grozus labāk atrod :D
Tātad – pievērsiet uzmanību saspēlei un redzēsiet, tas vairs nebūs vienkārši vīriešu (ak, jā, dāmas arī futbolu spēlē) bars, kas drasē pa laukumu dzenājot bumbu.
2.Neizpratne ir pamatā nepatikai.
Apgūstiet pamatnoteikumus, lai spētu labāk izsekot līdzi spēles gaitai. Lielisks piemērs šajā kategorijā ir kerlings. Atceros, kad nosaucu to par stulbu sporta veidu, kas manās acīs nemaz nebija sporta veids. Kaut kādu akmeņu slidināšana pa ladu un viss, TAČU viss mainījās tajā mirklī, kad pasekoju līdzi pamatnoteikumiem. Atzīstos, olimpiādes laikā aizrautīgi vēroju tā saucamo akmeņu slidināšanu.
Cilvēks ir tāda būtne, kurai nepatika pret lietām un notikumiem rodas dēļ to neizpratnes un nevēlēšanās saprast un šķiet, tas pat nav tikai sportā. Tas ir jebkur, jo neizprotot lietu, mēs sevī jau no sākta gala radam nepatiku pret to un nemaz nepieļaujam iespēju pamēģināt un iepazīt, kur nu vēl.. pasarg’ Dies’, iepatiksies :D
3. 90 minūšu spēle ar saistošu virtuvi.
Man, kā jau virtuves saimniecei, interesē mazliet arī tas, kas ir ārpus spēles, tāpēc nāksies atzīties vēl. Noskatījos arī visas pēcspēles intervijas ar spēlētājiem un komentētājiem, kā arī treneriem, jo IR interesanti salīdzināt katra izteikto viedokli ar savējo. Ir interesanti paklausīties, kā un kurš spēlētājs vērtē aizvadīto spēli un ar kādām sajūtām gaida nākamo. Virtuves izpēte ļauj arī vēlreiz paskatīties uz meistarīgākajām un spilgtākajām spēles epizodēm, uz labākājām bumbas izspēlēm. Arī tām epizodēm, kurās tiesnesis akls bijis un treneris plēsis matus.
Tā kā es tomēr pieļauju, ka vairums manas virtuves apmeklētēju ir sievišķā dzimuma pārstāves, tad šis punkts būs īpaši jums, jo kaut kādas aizdomas mani māc, ka pirmie trīs punkti jūs arī varētu nebūt pārliecinājuši.
4. Dāmas, nu tad vismaz baudiet tās formas! :D
Esmu sevi pieķērusi pie domas, ka šajā reizē tas kaut kā tomēr man ir pēdējais punkts, uz ko nu skatos, lai gan skatos, taču tie pirmie trīs mani vilina vairāk. Šodien pat iedomājos, ka varētu papētīt izlases treneru ģērbšanās stilu un tad izveidot tādu kā apkopojumu. Bekhema kungs, lai gan nav treneris, (makten jau nu salds.. pārlieku, es teiktu) šodien bija uzcirties kā no žurnāla. :D
Taču, ja nu jūs nepārliecināja neviens no šiem argumentiem, atcerieties, tā nav parasta bumbas dzenāšana pa laukumu un tie vīrieši, kas jums blakus un, ja viņi burtiski pielipuši pie TV un seko līdzi šim sporta veidam, neburkšķiet, ļaujiet viņiem. Ja pašas nevēlaties piebiedroties līdzjušanā, tad tas ir ideāls laiks, ko veltīt tikai sev! 90 minūtēm parasti ir vēl kādas minūtes ar kompensācijas laiku un ziniet, tas nav maz =)
*bumba ir apaļa un spēle ilgst 90 minūtes.
Foto izraku mājas datorā.. uzņemta 2006. gada 22. jūnijā. Nu re, pirms četriem gadiem ap šo laiku un es joprojām par to pašu komandu! :D
nepārliecināja :)
A kāpēc tu hokeju neskatījies?!?! Tur tie paši zaķi, tikai citā kulītē…
Tur tie zaķi pārāk apģērbti. :D
pie tā “dāmas, baudiet formas” es sasmējos, bet beigās izrādījās, ka es domāju, ka tu par citām formām:) kuras, ja kas, arī var baudīt, skatoties futbolu. es vienmēr esmu domājusi – nu kā, sasodīts, tas nāk – kā futbols var novākt tik nu pēc vella glītus vīrišķus?? kāpēc tie paši hokejisti nav tik glīši pēc vaiga?
p.s. es par Ganu, ja kas.
Futbolistiem gan ir viens mīnus – viņi visi parsvarā ir maza auguma!
Es jau arī neesmu nekāds kingkongs :D Bet vispār, lai viņi labāk spēlē to bumbu. Ripa ir nežēlīga pret puišu zobiem :D Kas vēl attiecas par to hokeju, redz, LTV7 bija pirmie mudaki, kas tik pompozi un apgaroti ar “salūtu” atslēdzās no analogās apraides. Es skatījos to, ko tā kaste vēl rādīja.
Tagad man nav vispār nekādas apraides un iespējams, es neredzēšu nevienu no šī futbola PČ spēlēm.. =( jo es taču vairs neesmu Ziemeļpolā. Tā kā..
P.S. Piekrītu arī par to, ka “zaķi” ir pārāk apģērbti un hokejs ir brutāls.
Plus punkts Nr.5 – futbols ir teātra sports. Nokrist zemē, tad ilgi gulēt, gaidīt, vai kāds ievēros, ja nē – plātīties ar rokām, taisīt grimases un visādi citādi izrādīt, cik viņam grūti utml. Meistarība šādos gadījumos ir apbrīnojama. Vēl viņi ļoti labi zina, kur ir kameras. Tad vēl tā ‘gumijas stiepšana’, tas gan vairāk Eiropas komandām. Vienvārdsakot, skatos un priecājos :)
Ingu, trāpīts desmitniekā! Ļoti precīzi pateici ;)