Vecā, labā tēma – kā tad no malas izskatās.
Daudzi jau no mums saka, ka ir pilnīgi vienalga, kā tas izskatās, bet tad, kad patincini, izrādās, ka ne vella nav vienalga. Un tātad – dienas uzdevums – reti gadās tāds cilvēks, kura nav interneta vidē. Vienalga, vai tie ir draugaļas.lv, twitteris, feisbuks vai blogs.
Lūk, paskaties uz sevi no malas un pasaki, ko pilnīgi svešs cilvēks par Tevi varētu teikt un secināt, paskatoties tikai uz bildēm un tekstiem vien? Atgādināšu, ka viņam nav tā saucamās “background” informācijas par Tevi. Viņam ir tikai tas, ko redz!
Ceru uz interesantām atbildēm un vēl jo interesantākiem secinājumiem.
Ko Tavas bildes/twīti/ieraksti runā par Tevi?
Jā, vot gribētos zināt, ko šie stāsta :)
Blogā skatoties – Tu daudz ēd un tagad arī strādā :D
hm.uzdevums grūts. beigsies darba diena, došos mājās un tad pildīšu šo “mājasdarbu”. bet Tu visobjektīvākā soģe manai smartbsolutions.wordpress.com lapai, jo personīgi (tā es nojaušu) pazīstamas neesam :)
par Tevi, ja drīks – man uzreiz patika ļoti oriģinālie labu nosaukumi – skaisti, ka ir piedomāts, lai stiliņš saglabātos visās jomās arī sadaļu nosaukumos (manā lapā tā īsti nav)
un vēl patīk viss, ko un kā Tu raksti un laikam tomēr saturs ir galvenais :))) patīk, arī tas, ka uzreiz nemaz nav jāzina, kā Tavs pases vārds izskatās – un lapas nosaukums atšķirībā no manas uzreiz liek domāt, ka tas noteikti un tikai ir nekomerciāls projekts :))
nav tā, ka šobrīd ar savu lapu pelnītu naudu, bet tāda doma ir… līdz ar to ceru, ka pirmais iespaids ļaužiem ir profesionāla/private lapa :)
bet kā jau teicu sākumā – uzdevums grūts.
Teikšu godīgi, jo labiem cilvēkiem man melot nepatīk. Es neesmu paspējusi palasīties Tevis rakstīto, taču katru reizi, kad kaut ko ieraksti te (un Tu neraksti īsi), manī rodas arvien lielāka pārliecība, ka gribētu Tevi satikt pie tējas tases. Tātad – tas, ko esmu saņēmusi, runā Tev par labu!
paldies par saldi virtuālo komentāru back to my comment. nodzīvoju vakar bez internta un sapratu, ka nav svarīgi, kas ir lapās/tvītos/bookos utt utjp svarīgi būtu satikties uz tēju :) bet redz, LV tik drīz nebūšu :( drīz uz pāris dienām no šī kontinenta pietuvošos Eiropai bet tad būs tomēr jāpastrādā vienē expo :( līdz ar to – raksti e-pastus un turpinam tējot virtuāli (ar vēlmi arī satikties reāli one day soon)
Problēma viena! Personīgi es , kas ir pietiekami jauna, lai būtu visos šajos portālos, esmu tikai vienā un tas ir dr.lv portāls! Es par sevi nemāku spriest. Ļoti grūti. Es pat nemācētu. Par sevi neko objektīvu nevarētu pateikt, jo, kā gan pats par sevi var spriest objektīvi. Es zinu, kādas man bija emocijas noteiktās bildēs, ko domāju, ko jutu. Es to visu redzu. Bet ES to redzu. Tādēļ man liekās, ka visvieglāk to būtu izdarīti pilnīgi svešam cilvēkam!!!
Atmetot visus skaistos izcakotos nodomus un pamatojumus, publiskās dienasgrāmatas un albumi tiek radīti tikai un vienīgi, lai parādītu un pastāstītu – re, kas man ir!!! Re, kāds es malacis, re, ko es zinu, redz, ko protu, redz, kur biju, redzēju un domāju… Un tam kā visam ir divi gali – kad cilvēkam ir ko rādīt un stāstīt, viņam ir savs draugu vai domubiedru loks, un viņš to nedara tāpēc, ka tā tagad dara visi, un otrs, – kad dara kā visi un daudz vairāk kā visi… Tur nav notikuma, nav stāsta, nav krāsu un nav ar ko palielīties…
No malas arī ir redzams – īstenums vai falšs… bet kā vieni tā otri šo tēlu veido apzināti, pie tam dažādos dzīves posmos šī publiskošanās var būt atšķirīga… Es vīpsnāju par albumiem, kur cilvēks sevi safotografējis miglainā un nekārtīgā vidē visādās pozās, it kā pirmo reizi ticis pie fotoaparāta, savukārt kāds vīpsnā par manām saldajām ģimenes ainiņām…. bet kā viens, tā otrs var izaugt un izdzīvot šī brīža aktuālo notikumu…
Man vairāk liek domāt jautājums, kā mēs pēc laika sadzīvosim ar šodien radīto tēlu? Vai tad nav dzirdēti stāstiņi, kur jaunības trakumā sastrādātas un publiskotas tādas lietas, kas cilvēkam jau apzinātā vecumā traucē dzīvot…
Ha, dr.lv par mani ir skops. Tur ir tikai profila bilde, kaut kāds la-lā par sevi un viena galerija, kur samests ir viss – stāsta, ka esmu daudzpusīga? Es gribētu tā domāt.
FCB – tur esmu tikai darba vajadzībām un tā lapa par mani stāsta – Una- alkoholiķe, jo caur manu profilu iet alkohola ražotāju un izplatītāju lapa un es tik visām viņu aktivitātēm spiežu “like”, visas aktivitātes ir par alko.
Twitteris. Nu tas ir garš stāsts, stāsts par to, ka tur patiesībā ir labi būt, ja seko pareiziem cilvēkiem, ir iespēja uzzināt dažādus viedokļus un patiesos faktus, bet labāk pašam NEKO neteikt :) Jo twitteris patiesībā visidiotiskāk prezentē cilvēku. Dr.lv un fcb pat klāt nestāv!
No draugaļu lapas par mani vairs neko īsti nevar spriest, jo tā ir kļuvusi tik neaktīva, savukārt no šejienes varētu domāt, ka man ir grafomānija (noteikti kaut kādā mērā ir), ka esmu ārkārtīgi priecīgs radījums, kas plastiko un visticamākais nezina, kas ir vientulība. Vēl noteikti to vien dara kā sporto un ēd ārpus mājas. Lašus un foreles :D
Tas, kā ir patiesībā, zina vien daži.
Es tikai domāju, nez kurā mirklī šis viss sāks traucēt.
Sakarā ar to, ka tagad varu izteikties (iepriekš vien veikli pārlasīju jūsu sarakstīto), tad stāsts bija par to, ka cilvēks, kurš lasīs vai redzēs manis, vai Tavu vai kāda cita atstāto publisko informāciju, spriedīs tikai pēc tā, ko viņš lasījis vai redzējis. Tas ir kā iedot kādu grāmatu, bet nepateikt, kā tā lasāma, kā interpretējama. Tā visa sakarā katram rodas savas interpretācijas un bieži vien tās ir daļēji kļūdainas, jo lasītājam/skatītājam nav papildus informācijas par informācijas sniedzēju. Loģiski, ka informācijas sniedzēja draugi spēj salikt abas tēlu pasaules kopā, radot līdzsvaru, bet, ja šīs papildus informācijas nav? Te nu man gribas atkārtot Gichas jautājumu: Man vairāk liek domāt jautājums, kā mēs pēc laika sadzīvosim ar šodien radīto tēlu?
Ja kādam tagad liekas – es netvītoju, blogu nerakstu, draugos man ar nekā nav.. bet sasodīts, iespējams Tu rakasti komentārus un tieši ši komentāri ir Tavs devums, turklāt arī pēc tiem var spriest.
Slidena pasaule.
Es ar sapratu, ka visai grūti par sevi spriest.. bet intereses pēc mēģinu..
Blogs – kā jau ceļojumu blogs – tikai par un ap ceļojumiem.. Teksts ārkārtīgi pozitīvs (jo nespēju piedzīvojumus par problēmām uzskatīt). Kāds varbūt teiks, ka cukursalds.. Bildes krāsainas.. Manis bildēs praktiski nav. Tēls – smaidīgā un vientuļā (?) meitene ar čemodānu vai mugursomu..
Draugiem – principā +/ – manuprāt izskatās tāpat. Galerijas noteikti vēstī, ka man nauda no gaisa krīt vai man tāds darbs un ceļoju es nepārtraukti.. Par ģimeni un draugiem ne miņas (diez, tas norāda, ka nav?) Tur gan vēl nāk klāt runāšanas sadaļa, kurā veselīga dzīvesveida popularizēšana mijas ar pārgudrām frāzēm par dzīvi un jēliem jociņiem.. Tēls – krāsaina un pretrunīga sieviete ar neizprotamu un nestandarta dzīvi (man tā gribētos domāt)..
Facebook – esmu baigi neaktīva.. Kampaņveidīgi man kaut kas patīk.. Kampaņveidīgi komunicēju ar saviem ārzemju draugiem.. Man šķiet – par maz info.
Twitter – patiesībā ļoooti reti kaut ko rakstu pati, vairāk jau retweetoju.. Pakaļskrējēja? :D
Lieliski paveikts mājas darbs! Paldies!
Tak mans teicamnieces sindroms atkal uzdarbojas.. Mudinātu viņš mani tāpat uz mācībām – būtu labi.. :D
ha, hāāā….Ilzīt, forši bija par Tevi palasīt. Es gan teiktu, ka esi sarakstījusi pilnīgās muļķības, sirsniņ, nu bet sevis ataisnošanai varu teikt, ka bieži redzu to kā nemaz nav. Un vispār attiecībā uz Ilzīti šī uzdevuma sakarā es diez vai spēju būt objektīva. :P
Attiecībā uz Kni, es teikšu īsi – pasista māksliiece (pasista šajā gadījumā nav lamuvārds, bet gan pilnīgi traki pozitīvi) – Kni pārvalda vārda mākslu, ziloņu mākslu, sporta mākslu, ģērbšanās mākslu, ironijas mākslu, vientulības mākslu, emociju mākslu, filmu mākslu, vācu valoda mākslu (skauž), u.c. mākslas.
Necenšos Ilzīti “nolikt”, bet Liene, te ir cits aspekts – Tu viņai neesi sveša. Viss šis darbojas gadījumā, JA Tu Ilzīti nepazītu un Tev nebūtu papildus informācijas. Redz, pazīstot viņu, es arī teiktu – nu ko Tu tur! Bet man Tu ar tur par to pārvaldīšanu sabēri :D smejos :D
Slidena pasaule? Brīžos, kad gadās uzkāpt uz banāna mizas (”Briljanta Roka”) pasaule patiešām var kļūt ārkārtīgi slidena :D
Atļaušos teikt, ka pasaule ir ne vien slidena, mainīga un nepastāvīga, bet piedevām vēl arī divdaļīga un priekšstatu par jebkuru cilvēku veido tieši tā pirmā, acīm skatāmā daļa. Pārsvarā gan tikai tāpēc, ka vērotājam nav bijis pietiekami daudz laika vai intereses, lai sajustu un izprastu to otru – no acīm slēpto, neredzamo pusi. Tieši tāpat kā izkārtne ”maize” vēl neļauj noprast – svaiga vai sakaltusi.
Tāpēc, lai kā nu katrs censtos, tikai ar redzamās pasaules līdzekļiem radīt par sevi viennozīmīgu un nepārprotamu iespadu ir neiespējami. Un arī nav vajadzīgs, jo savējie tāpat zina ar ko darīšana, bet pārējie ir tikai garāmgājēji.
Izņēmums varētu būt tad, ja noteikts tēls tiek radīts ar mērķi spēlēt kādu spēli, piemēram politiķim atstāt iespaidu, ka viņš ir godīgs. Tad nu varētu būt grūti ko tādu izdarīt, ja iepriekšējais tēls ir vedinājis visus domāt par pretējo. Vai te kāds taisās kandidēt vēlēšanās? :P
Pārējiem mirstīgajiem par sadzīvošanu ar saviem daudzajiem pagātnes un šī brīža tēliem (izkārtnēm) nākotnē nevajadzētu satraukties, jo katram taču var būt viņa daiļrades agrīnais + visi pārējie periodi :)
Bet tēma interesanta, tāpat kā par apskāvieniem – ņem lāpstu un roc…sevī.
Tāpēc jau internets ir izdomāts, lai tu varētu būt tāds kāds gribi būt un nevis tāds kāds esi. Reti kad cilvēks vispār arī bez visa interneta un pat tikai sev ir tāds kāds viņš ir.