Kolakōliķi

Ļaudis, tā ir stadija!
Tajā mirklī, kad krati sirdi un otrā galā ir kāds, kuram teju vai jāizlūdzas, lai beidz smaidīt un beidzot ierēc.. tak.. nu, kā cilvēks. Cik var smaidīt kā dura :D Pardon, man tā iepatikās joks par cilvēku un duru.
Tad, lūk, mans ierosinājums bija pavisam vienkāršs. Nevis smaidīt, bet smieties.

Rudu: man nav spēka.
Kni: kam? ielikt skaipī kolu un lielo D burtu?
Rudu: ? nesapratu? Kāds sakars kōlai ar kaut kādu lielo D burtu..

Bet patiesībā domāts bija šis -> :D
Kā skatos, pat Zais nodomājis tādā pašā virzienā.
Ak, jūs, mani kolakōliķi!

Published by

Kni

Love yourself more

2 thoughts on “Kolakōliķi”

    1. Iedomājies, Din, man nav twitter konta, bet es twitteri pārzinu labāk nekā Tu. :D Tāpēc tur jelkādi paskaidrojumi lieki.
      Atļaušos savu tālāko apgalvojumu balstīt vintage festa notikumā – mēs esam slepenā kolas baudītāju biedrība.

Leave a Reply