Viņš ir maigs un ir tik patīkami glāstīt tā muguriņu, izjūtot faktūru un katru apzināti veidoto negludumu. Tā krāsa dienas gaismā atgādina koralli, kaut ko no persika, bet tā viducis ir kā pārklāts ar putojošu mērci.
Gluži kā šī ziloņa “jūras” brāli, arī šo veidoju spēlējoties ar plastikas slāņiem, atspiedumiem un asmeņa pietaupīto pārstieguma mirkli, kas tad īsti atsegsies brīdī, kad sākšu lobīt tā čaulu.
Ir tik neparasti raudzīties, kādus nospiedumus atstāj katrs no priekšmetiem, gluži kā katrs no mums atstāj savus nospiedumus kādā.
Gluži kā jūras dzīļu zilonis, arī šis ir pieejams un labprāt rotās Tavu jaku, žaketi, kreklu vai to, ko gribēsi vilkt mugurā.
Viņi ir burvīgi, tie jaunās technikas ziloņi. Koraļļu rifi un jūras dzelmes.
Neticēšu nevienam Tavam vārdam, ka iedvesma devusies atvaļinājumā, vismaz ziloņziņā izskatās, ka to iedvesmu esi aiz astes izzvejojusi un likusi pie darba.
Mana šī brīža topa krāsa, es viņu gribu!!!
Gribēt jau par vēlu, bet ne lai uzslavētu!
Pilnīga debesmanna.
Garšīgi.
Nu re, veselas ēdušas!
Unci Punci, uzskati, ka zilonis jau ir Tavs! Šī arī man ir ārkārtīgi mīļa krāsa un tajā esošo apģērba gabalu droši vien novalkāšu tā, ka pa visām vīlēm sāks sadalīties.
Ai, arī viena no manām krāsām. Tik skaists! Bet stiept roku jau vairs velti. Tā iet, kad cenšas pagūt simtiem darbu un virtuvē atvilkt elpu ienāk vien vēlā vakara stundā.
Jeeeeei! Tagad ar dubultsparu jārunā mītings! Rīt! Jebkad! :))