Ja es dzertu litriem vīna un visām šīm vīna pudelēm būtu korķa korķi, tad varētu teikt, ka, sakrājot un salipinot tos visus kopā, uzdarināju šo. Aizkadrā tam gan tika piedēvētas karamelīgas un šokolādīgas pazīmes, kā arī tā virzienā tika raidīts jautājums par aunisko ausi. Sak, spītīgs puika, kā Tu viņam citādāku ausi liksi, ja ne šādu. Ja Tev liekas, ka vari sacensties spītībā ar šo Ziloni Aunausi, cel roku, kāp uz galda, sūti vēstules vai zvani, jo šis spītīgais draugs meklē mājas.
Lai silti!
ooo.jā….manas krāsas…
Kāds materiāls tika izmantots beigu beigās?:)
Tā pati plastika (polimērmāls) vien ir.
es kāpju uz galda un vēlos šamo adoptēt, ceru, ka neesmu apsteigta! :)
Iedomājos, ko vīrs teiks, ja kāpsi uz galda :D Sveicieni vīram! Es viņu sen neesmu sveicinājusi :D
apetītelīgs :))
ak šis ir mans favorīts nr1 laikam. Tās krāsas, krāsas:)
Nesaprotu kā nav grūti no šādiem darbiem šķirties? (Vai varbūt tomēr ir?) ;)
Kā tad Tu domāji, kāpēc daži paliek pie manis? =) Protams, ka ir, bet priecē arī doma par tām viņa jaunajām mājām, turklāt katrs no viņiem man palīdz tuvoties kādam manam lielākam mērķim, kas pēdējā laikā liekas tāls un nesasniedzams.
Kādreiz arī atklāsi, kas par to lielo, tālo, neaizsniedzamo mērķi?
Uz ziloņu sērijas bildēm vienmēr prieks skatīties – īpaši jau tāpēc, ka man tas liek domāt par zinātnisko fantastiku, jo šķiet, ka ko tādu vidusmēra cilvēks izveidot nespēj. Pārcilvēcīgi smalki un skaisti. ;)
Paldies, Daini!
Kad sasniegšu, noteikti izstāstīšu, bet pagaidām vēl daudz strādājams.
Šis ir ļooooti glīts!!