Kad visas tās sestdienas pastaigas bija galā, manas pēdas smeldza. Ķermenis prasīja ne tikai ēdienu, bet arī stundiņu atgulties. Andrejsala (kā pēdējais pastaigas posms) mani bija piebeidzis, fotoaparātā atstājot pastkartes, kurās kāds objekts bija krāsojies zils. Tik daudz zilās krāsas tur. Pat nebiju pamanījusi.
Un, jā, zinu, šīs ainas ir neskaitāmas reizes redzētas. Kāds stundām var skatīties uz zivtiņām akvārijā, tā es – uz šiem ceļamkrāniem, kas ne īsti pēc jūras zirdziņiem, ne dzērvēm.
Žirafi un saskumušu pērtiķēnu redzi?
Kalnus?
Esiet vērīgi un esiet priecīgi!
Mums apkārt ir vairāk, kā pirmajā brīdī šķiet.
Lai koša nedēļa!
Burvīgi – zilais it visur – un tikai kā tāda viegla nojausma – tikai vērīgajiem :) Paldies! Zirafe un pertikens – labie – ikdienas lietas saskatit neparasto, to novertet, priecaties un baudit – kaut to mums skola iemacitu – kada ipasa macibu prieksmeta ar nosaukumu – ievads laimes teorijas :)
Man prieks, ka Tev patika šī mazā ekskursija.
Iedomājos to mācību priekšmetu un ka kāds tajā nesekmīgs.
– Par ko tevi uz otru gadu atstāja?
– Par ievadu laimes teorijā. Hā-hā.
Smaidu un ķiķinu. E-pastā nosūtīšu Tev kaut ko mazliet laimes veicināšanai. Vismaz laimes sajūtas.
Esmu viens no tiem cilvēkiem,kurš spēj saskatīt,daudzas lietas dažādās vietās. Bet,mani saskumdināja fakts,ka iztādās, spējas saskatīt to kā nav,tur kur nav jābūt ir viens no veidiem,kas norāda uz šizofrēniju. Bet, esmu jau pus gadu par to domājusi mazāk un,kafijas traipi uz krūzes malas loprojām rītos veido skaistas bildes,lai es baudot rūgto dzērienu – smaidītu. :)
Tagad jau nevar saprast, kad Tu runā nopietni, kad muļķojies. Man vienmēr likās, ka spēju redzēt vairāk sauc par fantāziju un iztēli. Nedomāju, ka vairāku slāņu redzēšana būtu kādu garīgu traucējumu pazīme, vismaz ne šajā aspektā un pat ne uz kafijas krūzes. Ja palūko info vairākos avotos (nevis tos, kas sākas ar: “britu zinātnieki atklājuši”), tad skati vien tos kafijas slāņus mierīgi.
Es nemuļķojos. Tā esot viena no pazīmēm, ka vilvēkam var būt nosliece uz šizofrēniju. Tādēļ esot izdomāta tā pārbaude ar tintes pleķiem.
Es jau neko, vienkārši pašai skudriņas pār muguru pārskrēja, ka biju izlasījusi šo informāciju. Jo vienmēr kaut ko, kaut kur redzu. Pat baseina vienkrāsainajās flīzēs…
Nē, mani gan nekas tāds nebiedē, jo nu.. kurš domā, ka baseinā ūdens ir zils un ka tajās paradīzes pludmalēs arī? Vai tā ir saskatīšana vairāk vai fizika?
Re ku no wiki: http://en.wikipedia.org/wiki/Color_of_water
“The ocean looks blue because red, orange and yellow (long wavelength light) are absorbed more strongly by water than is blue (short wavelength light). So when white light from the sun enters the ocean, it is mostly the blue that gets returned. Same reason the sky is blue.”
Tā, kā redzēt ūdeni zilā krāsā baseinā, nozīmē tikai to, ka ar Tavu redzi viss ir kārtībā. Ja Tu redzi zilu ūdeni savā glāzē, kas ir causpīdīga un bezkrāsaina, tad varbūt nevajag to dzert. Bet, ja cilvēks domā, ka ūdens baseinā ir zils, tad vienkārši iz mazliet nobastotas dažas stundas skolā. ;)
Ja par tiem tintes pleķiem.. jēziņ, tas ir tā – cilvēkam ir fanāzija saskatīt kaut kā aprises (slims), viņš redz parastu traipu – vesels. Nu nē, tad jau pat mākoņos skatīties nedrīkst. Nē, mēs te visi esam normāli, vienkārši citiem ir iespējas redzēt vairāk. Ja lasa grāmatas, vēl jo vairāk.
Tās skudriņas ir liekas.
Es domāju, ka esmu vienīgā ‘slimā’, kas nevar atraut skatu no ostas ceļamkrāniem. Īpaši rekomendēju Ventspili, tur tos var izbaudīt kopā ar to radīto fascinējošo skaņu.
Skaidrs, ka neesi slima. Skaisti taču!
P.S. Es Tev vairāk nezvanīšu. Tu necel telefonu :P
:) man ir niķis pacelt telefonu svešiem numuriem atkarībā no noskaņojuma. Piedod, ka tavs numurs man to negribot ir kļuvis svešs. Atsuti man lūdzu, lūdzu sms…tādu skaistu un kaligrāfiskā rokrakstā. Ja šo svētdien esi pieejama, labprāt tevi apciemotu kopā ar jaunkundzīti.
Numurs raksta ar vienu vai diviem m?
Tipiska sieviete, nu! Lūdz zvanīt un neceļ, jo viņai niķis. Pa pastu es Tev nosūtīšu numuru. Pieteikumus uz ciemošanos es arī tā pieņemu. Pa pastu. :)
Nē, mīļā, svētdien nekas nesanāks.
Un ar vienu “m”.