Draugi ir draugi, taču, ir draugi, pat ja ļoti tuvi, zemenes zagt kopā neiesi, bet zemenes zagt ir ļoti īpaši, tieši tāpat kā ļoti īpaši ir tad, ja es ļauju pasēdēt blakus brīdī, kad plastikoju. Vēl īpašāk ir tad, ja es paaicinu kopā ar mani palipināt.
Svētdiena bija pavisam parasta diena. Vismaz iesākumā.
Nogulēju ilgi, ilgi, modos lēni, lēni un nekas neliecināja par to, ka divas radniecīgas dvēseles vienosies kopīgā dziesmā, lai kaloriju festivālu izvērstu visas dienas garumā, turklāt to noslēgtu ar kopīgu palipināšanu, pārvēršot parasto svētdienu par lieliski pavadītu svētdienu.
Divi visnotaļ nejaušības skarti zirdziņi, kas darināti no pārpalikumiem un skatoties, kā mainās zīmējums, kad to mīca kopā un cenšas notvert mirkli, kad derētu apstāties. Man šķiet, mums izdevās. Tālzemes saulrieta debess zirdziņi.
šitie atgādina tēlus no Fridrihsona & Ziedoņa epifāniju grāmateles… betšito jau reiz esmu sacijis :)