Mazliet uzkrāsojies rīts. Bez brillēm. Bez fotošopa. Tieši tik rozā bija ceturtdienas rīts. Joka pēc var padziedāt: “I really can’t stay..” “But baby it’s pink outside..”
Visādi citādi turpinu dokumentēt Miera ielu tieši no šī skatu punkta.
Ja tev nav gana, tad te būs vēl – miglā un krāsainās gaismās.
Bet tagad gan, labunakti.
debešķīgi – un es vēl kāt piedomāju šokolādes smaržu :) hmmmm – bērnības atmiņas – tajā pieturā bija jāgaida tramvajs un no rīta jākāpj ārā, lai nokļūtu bērnu dārzā un gaisā smaržoja šokolāde gandrīz vienmēr :) priekā!
Tolaik, kad vēl dzīvoju Artilērijas ielā un pēc darba devos mājos, šķērsojot Miera ielu un ejot gar frabriku, es biju viena no tiem, kas to šokolādes smaržu nekad nav sapratuši. Ziemā vienmēr degunu slēpu šallē. Nepatika. Tagad arī nē, bet degunu šallē vairs neslēpju.