Lai nav jāilgojas

Kad ir rudens, mēs ilgojamies pēc aizgājušās vasaras, pēc tiem gaišajiem un siltajiem vakariem, pēc liepziedu smaržas, kura tad vien iekonservēta tējā. Mēs ilgojamies pēc tām naktīm, kad var gulēt zem klajas debess, peldēties kailiem.. mēs ilgojamies. Kad iestājas pirmais aukstums, kad sola sniegu un sētnieki agri no rītiem zog rudeni, aizslaukot krāsainās lapas, to vietā atstājot vien slapjus nospiedumus kā nozieguma vietā, mēs ilgojamies, kaut tās krāsas vēl brīdi uzkavētos, kaut kastaņi turpinātu krist un vēl pāris nedēļu varētu uzburt kādu zīļuku kā bērnībā.. mēs ilgojamies. Kad iestājas ziema, mēs ilgojamies pēc pavasara. Pēc tā brīža, kad sniegs kusīs, atsegdams sulīgi zaļas sūnas. Mēs ilgojamies pēc tā brīža, kad pirmie sniegpulksteņi kā bultas izšausies cauri sniegam pretim zilajām debesīm. Mēs ilgojamies pēc tā brīža, kad gājputni atgriezīsies mājās un pieskandinās ar savām balsīm mežmalas. Mēs ilgojamies..

Tā mēs dzīvojam ilgās un citā laikā. Nākotnē vai pagātnē, bet reti kad tagadnē. Tieši tāpēc, lai kādam nebūtu jāilgojas, viņš ir klāt.

Pavasara zilonis ziemā.
Baibai.

Lai priecīgi!

Published by

Kni

Love yourself more

13 thoughts on “Lai nav jāilgojas”

  1. Man šis asociējas ar rudeni un brūklenītēm sūnās! :) Sulīgs krāsu spridzeklis :) amm

  2. Super! Paldies! Paldies! Man, tieši man uzburtais zilonis! Cik superīga sajūta! Kni, es smaidu un esmu laimīga par man radīto ziloni! Tieši tas, ko man vajadzēja. Un vēl ar tik gaismas un siltuma pielietu maigumu! Vakarā sazināsimies! Novēlu arī turpmāk tik precīzi mācēt trāpīt desmitniekā! :) :) :)

  3. Paldies! Priecājos, ka caur ziloni sūtītā sajūta ir noķerta!
    Vēl vairāk priecājos, ka Baibu, Tu, priecājies. Sazināmies!

  4. Sen nebiju tiiik skaisti zaļu krāsu redzējusi. Šī ir tā reize, kad man zaļā krāsa ļoti patīk, tas savienojums un viss. Burvīgi :)

Leave a Reply