Kni virtuve

love yourself more

Lakrica

Jā, jā, tās ir tās konfektes, kuras, ja arī kāds no ceļojuma atved, reti kurš ēd. Manā birojā pavisam noteikti. Tad nu tas reti kurais, kurš tās patiešām ar prieku ēd, esmu es un man nav žēl, ja citiem tās negaršo. Vēl jo labāk, man paliek vairāk.

Šī it kā lakricīgā ziloņa stāsts droši vien ir par pacietību, kuru savējiem nākas turēt saujās visilgāk. Tāds ir tas savu cilvēku liktenis – pacietīgi gaidīt, kad aizņemtais draugs, kurš gada laikā izrotājis n-tos cilvēkus, beidzot izrotās arī viņu.

Paldies, mīļā Rudu, par pacietību un par cītīgu manis sapurināšanu visa gada garumā. Mēs esam kā ābeles, kuras aug viena otrai blakus un kurām ik pa laikam jāpārvēršas par tādu kā otras purinātāju. Sak, mosties, neredzēsi, kā āboli gatavojas.

Paldies un lai silti!

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • smartbsolutions saka:

    Tik skaisti – lakricīgais skaists un tik skaisti par tām ābelēm – ļoti iesildīja sirdi šajā aukstajā rītā, kad lidošanas plānus maina mūsdienās neticama lieta, bet, jā – visas valsts ģenerālais streiks – paralizēts šodien būs viss – eh, sociālisms kapitālisma sirdī Eiropā… Lai Rīgā sirsnīga un vielga nedēļa!

    15/12/2014 at 07:15
    • Kni saka:

      Paldies!
      Brisele atkal streiko? Šķiet precīzāk par “sociālismu kapitālisma sirdī” nemaz nevar pateikt. Tikmēr Rīgā ārā kaut kur salūts. Pieļauju, ka Hanzas vidusskola savu ikgadējo salūtu rīko.

      15/12/2014 at 07:54
  • rudu saka:

    Paldies! :)

    15/12/2014 at 09:16
  • Lasītāja saka:

    Ļoti smalki izskatās.
    Bet lakrica man negaršoja un negaršoja, taču pēdējā laikā, šķiet, esmu sākusi to saprast. Un ēst, ja nu kāds iedod.

    15/12/2014 at 13:59
    • Kni saka:

      Paldies! Ir jau tā garša īpatnēja, bet dažreiz domāju, nez ko un kā mani bērnībā baroja, ka īsti nav tāda produkta, kurš man neietu pie sirds.

      15/12/2014 at 18:54
  • arieta par interjeriem saka:

    Burvīgi! Panākt tādu nianšu bagātību ar vienu krāsu, kura, turklāt gaismu atstaro vismazāk no visām. Tik smalki, ka gribas izpētīt un novilkt ar pirkstiem pār katru mežģīnes ciku caku :)!

    16/12/2014 at 02:05
    • Kni saka:

      Paldies! Jā, te pie galda sanāca krietni nolocīties un gaismu grozīt, lai tos izcilņus redzētu tā, kā es tās redzu, kad ziloni turu rokās, taču šis vēl nepārspēj oranžo, kuram gaisma noēda visus pustoņus, nianses un detaļas.

      16/12/2014 at 07:11
  • saka:

    Ļoti!

    16/12/2014 at 07:34
    • Kni saka:

      Labrīt, Sī! :)

      16/12/2014 at 07:35
  • saka:

    :)) labrīt, Kni! Man arī nav iebildumu pret lakricu un no ārzemes parasti vedu kādu paku znotiņam..

    16/12/2014 at 09:22

Leave a Reply