Šodien ir ārkārtīgi grūti koncentrēties, tulkot traucē blakustelpas sarunas un trokšņi. Valdis joprojām rūc un atsakās pateikt vārdu “mamma”, tā vietā piedāvā vārdu kombināciju “iedod latu”. Nezinājāt, ka no iesnaino un aizsmakušo mutes traki labi skan vārds “mamma”? Ir iespējas, izmēģiniet.
Bet ne jau par to.
Kad vakardien sarīkoju sev kino vakaru ar filmu “Питер FM”, domāju, cik tomēr savādi. Krievu valodu skolā mācījusies neesmu, jo piederu pie pārmaiņu laika cilvēkiem, kas skolā sāka iet tajā tālajā 91.gadā. Trešajā klasē bija iespēja izvēlēties, vai mācīties angļu, vai vācu, vai krievu valodu. Krievu valoda vairs nebija obligāta, bet gan nostatīta vienā rindā ar importa mēlēm. Neatceros, kurš toreiz izlēma, bet sāku mācīties angļu valodu. Piektajā klasē tai piepulcējās vācu un krievu izpalika, taču, ņemot vērā, ka mana ome dzīvoja un joprojām dzīvo Rīgā un visi pagalma bērni bija krieviski runājošie, tad kaut kādā veidā runāt iemācījos. Skatījos filmas un prašņāju mammai “kas tas par vārdu?”, “ko tas nozīmē?” un tā štelle aizgāja.
Periodiski man uznāk vēlme parunāties krieviski. Kad viendien iegāju mākslinieku veikaliņā uz Stabu ielas, lai nopirktu jaunas otas lakošanai, veikala pārdevējs runājās ar kaķi. Ak, jā, tas ir veikals ar kaķi. Milzīgs balts kaķis ar rudām strīpām. Kaķi sauc par “тигр”. Ir, ir, kārtīgs tīģeris. Pārdevējs ņemās piedāvāt runcim desu vai sieru un pa to laiku paspējām pārspriest, kā pārbaudīt veikalā nopirktās desas vai siera kvalitāti. Runcis jau nav muļķis, nekvalitatīvai precei uzkasa ar ķepu :D Tagad patriotiski noskaņotie cilvēki protestēs un ņemsies mani audzināt, bet jā, izlēmu parunāties ar cilvēku viņa mēlē. Un kas tad ir? Vēsturei ar valodu nav nekāda sakara. Vai esiet ieklausījušies, cik bagāta un skanīga šī valoda? Un kāpēc gan lai es nepraktizētu savas zināšanas, jo tās ir valodu zināšanas! Iespējams, mana franču valodas prasme ir pamatīgi panīkusi tieši šī iemesla dēļ, jo es nepraktizēju. Paldies Dievam, ka angļu un vācu vēl turās :D
Pirms mirkļa, kad cīnījos ar savu nespēju koncentrēties, nodomāju, cik tomēr dīvaini. Brīvi runāju krieviski, lasu (drukāto tekstu) lēnām, bet lasu (ja patrenētos, noteikti ietu vieglāk), bet rakstīt neprotu. Šī ķēdīte galvā nerīmējas. Kā tas ir, ja runāt protu, lasīt arī, taču rakstīt ne. Nu, lingvisti, apgaismojiet mani! Kā tas nākas?
Mūzika no filmas “Питер FM”
Tieši man gadījums- runāt un lasīt protu, bet rakstīt nē. :D
Nu re, ceru, ka atradīsies kāds, kurš varēs apgaismot, kā tas nākas! Man te vienu laiku bija iedota ābece un es pat trenējos vilkt burtus. Tik smieklīgi :D
Jā, vēl es gribēju teikt, ja kāds vēlas mani apmācīt presmē rakstīt kirilicā, esmu par! Būšu laba skolniece.
Jā, es arī vēl esmu no tiem pašiem, kas krievu alfabētu mācījās ar ābeces, nevis klaviatūras palīdzību.
Gadījums ar analfabētu. Nu, mums tiesā bija tāds gadījums. Cilvēks bija parakstījis kaut kādus nejēdzīgus papīrus un viņa advokātiem tagad bija izdevīgi parādīt un pierādīt viņu aizstāvāmo par dumju, traku un analfabētu. Viņi aizrunājās tik tāl (sapinās savā meistarībā), ka iznaca tā: aizstāvāmais rakstīt prata, bet lasīt – nē. Var tikt Tu vēl esi viegli tikusi cauri.
Tagad par valodu. Patrīt mēles krieviski ir tīrā bauda. Viss tas žargons… Nu, večiem, kaut kas stiprāks.. Nu, tā!! Forši! Apbrīnoju tos cilvēkus, kas var cepties par krievu nerunāšanu latviski, un kuriem pašiem vienlaikus ir problēmas visos locījumos pareizi izlocīt “šprotu maizītes” (pamēģiniet! :-D ). Saistās ar kaut ko zemniecisku, kas nejauši nokļuvis pie tīra galdauta un sudraba piederumiem un sajutis, ka par sēdēšanu pie galda vien viņam pienāktos kāda goda izrādīšana.
Tagad par praktikumu. Rakstīšanas atvieglošai var izmantot http://translit.ru. Riktīgi ātri rakstās, tikai gramatiku jāatceras – kur o, kura a utt.
Normāli. To sauc par funkcionālo lasītprasmi, proti, nepietiek tikai salasīt burtus, ir arī jāsaprot izlasītais teksts.
O, Jums tur vajadzēja būt klāt!! :-)
Tiesa tomērt uzskatīja to cilvēku, kas prata dokumentu uzrakstīt, bet neprata to izlasīt, par blēdi. Blēdībām ir robežas, bet stulbumam tādu nav, tādēļ tiesā šāds arguments cauri īsti negāja.
Man jau liekas pie vainas uztvere. Tu klausies, un pēc tam ko dzirdēji atkārto. Atkārto jau skaņas, ko dzirdēji. Uzrakstīt varētu tā kā dzirdi, bet vai tas būtu pareizi. Protams, krievu valodā tas ir vēl sarežģītāk, jo cits alfabēts. Nemaz nerunājot, ka drukātie burti diezgan kardināli atšķiras no rakstītajiem burtiem, un rokrakstu lasīt sagādā vēl lielākas problēmas.
Bet kopumā ar valodām tā ir.
Nē, Rudīt, man šķiet, ja es protu lasīt, tad tam būtu jānozīmē, ka es pazīstu burtus un man būtu jāprot kaut vai drukāti rakstīt, bet es neprotu. Šis ķēdes posms mani interesē.
Es arī nerakstu krieviski. Runāt iemācījos spēlējoties vienā pagalmā ar krievu bērniem.
Pie vainas varētu būt tas, ka nav viens un tas pats alfabēts. Es varu mēģināt rakstīt parastajiem burtiem, bet nekadnezinu kā to vārdu izlocīt :)) Tomēr ar angļu var ar reizēm ir tā – to vārdu ikdienā lietoju, zinu nozīmi, bet nezinu kā pareizi rakstās.
:))
Kā tādus vārdus pareizi raksta, jāskatās uz sētas vai sab.transporta pieturā. :->>>>
Nu nē, mēs bijām mazi bērni, tad tādus vārdus nelietojām. Tikai tos , ko maška, šķipaška un karkuša izmatoja savā leksikā ik vakara pārraidē :p
Хрюша и Степашка…? Вот мы скоро состаримся и умрем, а Хрюша и Степашка всё так же молоды, и у них опять новые бабы… :->
Sākumā nesapratu, par kādām bābām Tu, bet tur tās raidījuma vadītājas taču mainās. :D
Nez vai bērni tagad ko tādu skatās?
No rīta fonā ieslēdzu TV, tas gan nav par gulēt iešanu, bet par mošanos gan. Kādas briesmīgas multfilmas rāda.
Varu piedāvāt absolūti neprofesionālu viedokli.
Rakstīt ir grūtāk jebkurā valodā, arī dzimtajā, jo rakstīšana ir abstraktāka par runāšanu. Smadzenēm šitie ķeburi jāasociē ar skaņām, un vārdu izruna vienmēr nepasaka priekšā pareizo rakstību. Tad vēl nāk klāt gramatika. Runājot neiemācīsies pareizi lietot pieturzīmes.
Turklāt vēl rakstu valodā parasti veido sarežģītākus teikumus nekā mutiski un visas kļūdas ir acīm redzamas.
Lai mācētu rakstīt, ir jālasa tekoši un, vēlams, daudz, nevis lēnām.
Paldies!
Tad es sākšu trenēties un atradīšu skolotāju, kas būs gatavs mani skolot.
Par pieturzīmēm, man tomēr šķiet, ka savā ziņā runājot ir “jušana”, kur pieturzīme liekama un kur komatam vieta, bet varbūt es kļūdos.
Krieviski komatu likšana atšķiras no latviešu valodas, tur ir cita sistēma.
iemācās to, ko grib (nu labi – vajag!) lietot;) vai Tev ir bijusi nepieciešamība tieši _rakstīt_ krieviski?
ja tāda rastos, man domāt, Tu iemācītos ātri, jo rakstīšana ir veids, kādā Tu brīnišķi komunicē ar apkārtējo pasauli.
starp citu, lasu, runāju, rakstu un arī sapņoju krieviski (līdz 18g.vecumam man ar krievu valodu bija problēmas, un tā nav mana dzimtā), bet nezinu krievu alfabētu nevienā acī…
ja nerodas neviens, pāris reizes varu pamācīt?
(Līva)
Man ar krievu valodu ir tieši tādas pašas attiecības, kā tev. Laikam nākam no kaimiņu mājām. ;))
Man arī netīk aizmirst šo valodu, jo esmu lepna, ka zinu 4 valodas. Tagad, kad esmu iemācījusies franču valodu, ir grūti runāt krieviski, jo kad apdomāju ,ko gribu teikt, prātā nāk tikai un vienīgi franču mēle. Taču vēl joprojām saprotu visu un ja vajadzētu runāt krieviski, tad šī lieta aizietu.
Par to rakstīšanu… man liekas, ka tas ir tāpat kā ar franču valodu un angļu valodu.
Franciski rakstīt Iemācijos tikai pēc tam, kad jau biju sākusi runāt franciski. Runāšana ir viens, bet rakstībā izmanto citus burtus, nekā tu tos izrunā. Lasīšana palīdz, bet problēmu neatrisina, jo ir lietas, kuras tikai izrunā, bet nekad neraksta un otrādi.
Līdz ar to man liekas, ka rakstīšanu uztrenēsi tikai rakstot.
Tas mans viedoklis iz pieredzes.
hi hi, man te kā diplomētai lingvistei vairs nav ko piebilst :)) piekritīšu, ka šis “skills” ir jātrenē atsevišķi no lasīšanas, runāšanas un klausīšanās. tādēļ jau svešvalodu eksāmenos šīs prasmes vērtē atsevišķi.
Lingviste, atdod ābeci, ko man Sergejs savulaik iedeva :D :D :D Klau, patiešām, tā pie Tevis?
kad beidzot atnāksi ciemos, dabūsi :))
Es nesafrizējusies kautrējos pie Tevis iet =)
Tagad viss nokārtots, esmu sapucēta, nākamnedēļ būšu.
Bet tā jau ir, jo tuvāk dzīvo, jo retāk tiekamies =(
sirsniņ,
es taču franciski rakstu kā vista ar ķepu. bet runāt, tik tralalalā.
kā man teica krievu dzejnieks Haņins, jo vairāk lasīsi, jo labāk pratīsi. sliņķe vien paliku un rakstu joprojām kā vista. bet toties kāda bauda trallināt.
lab nakt buč
Ai, kā man patīk, kā Tu runā gan franciski, gan krieviski. Es visu vakaru varētu klausīties =) Gaidu mājās!
P.S. Aļonka vakardien ievēlās 2, t.i., šonakt :D Savā elementā. Dusmojos tikai 5 minūtes, citādi pie sevis smējos.