Māju sajūta

Es samelojos.
Samelojos, ka pilnīgi neko neizdarīju, ka pilnīgi neko neuztaisīju. Svētdiena izdarīja to, ko nespēja ne piektdiena, ne sestdiena, aizsūtot vienu izķeņgātu sloņu mēslainē. Sak, pārcentos meistarībā, kuras man nebija. Ne meistarības, ne zināšanu par to, kā izdarīt tā, kā gribēju, kā biju atlasījusi vizuālo materiālu.

Un te ir tas brīdis, kuru es tomēr atļaujos sevī apbrīnot, proti, sākt visu no gala. Piedzīvot vienu neveiksmi pēc otras, bet tik un tā mēģināt vēlreiz. Bet tas tikai ar ziloņiem.. Vai arī es atkal mānos?

Ja paskatās uz to, cik ļoti mierīgs ir šis zilonis, neviens nekad nepateiks, ka tas nav vis darināts mantru pavadījumā, bet gan.. Linkin Park. Nē, nopietni. Te nu es nemānos.

Tas ir kā tāds marcipāns. Kā neapdedzināta porcelāna masa. Tajā ir mīļums, daudz svarīgu sīkumu un māju sajūta. Kā paskatos, tā skaidrs – mājas. Mājas un adīta jaka.


Zilonis gan nav dabūjams, taču drīkst vēlēties savu adīto jaku un māju sajūtu.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

11 thoughts on “Māju sajūta”

  1. Ļoti, ļoti skaists! Nudien mājas. Ar siltumu, maigumu, smaržu un garšu. Tas viss te ir. :))

  2. Ar taadu siltu jaku gribeetu, bet man ir silts dzjempers :) Bet nu jaa, atk jauns paveersiens. Skaisti un silti!

  3. Ak, man dieniņ! Šis zilonis man ir salauzis sirdi. Tas varētu būt kā kronis manai seno laiku kokvilnas mežģīņu apsēstībai… vismaz tā es domāju līdz paziņojumam “nav dabūjams”.
    Kni, es no visas sirds saku, ka šis ir visu laiku visvisskaistākais zilonis, kāds te bijis! Amen.

    1. Paldies, Ginta! Ja nu ļoti, ļoti gribas, tad es domāju, ka ieturoties mežģīņu stilā, es šo to varu atkārtot :) Tam priekam vairoties!

  4. Šis zilonis man atgādina kafejnīcu “Mierā”. Būdams gaišs kā piena putas vai baltā šokolāde, cakains kā galdauti un smalks kā visi “Mierā” atrodamie knibuļi, viņš tur iederētos. Gards!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.