Kni virtuve

love yourself more

Makaronstāsts

Stāsts pavisam ironisks un ar vieglu smaidu, jo patiesībā neko citu tas izraisīt nevar. Kad kādu laiku atpakaļ no omes saņēmu sūtījumu – meža gaļas kotletes.. ak, nē, tas bija gaļas veidojums, ko mana ome dēvē par irbītēm – meža gaļas veltenīši, kuriem iekšā iestrādāti burkāni un sīpoli. Garšo makten labi un tas ir viens no omes meistarstiķiem. Saņēmusi šo sūtījumu, jutos kā studente, jo, redz, atlika vien izvākties un uzsākt savu dzīvi, ome iedomājas, ka man nav ko ēst.

Paņēmu līdzi uz darbu un ēdu divas dienas. Pēc atvaļinājuma laiks, naudas nav un tik vien kā makaronu paciņa virtuvē. Devos uz kuro tur stāvu, kur mums tā virtuve, taču pirms tam pamanījos kolēģiem pateikt, ka iešu nu uzēst to dienišķo makaronu.

Atnākusi atpakaļ, no mana visfeinākā kolēģa saņēmu uzrunu: “Sīkum, Tev vajadzēja dzirdēt to makaronu stāstu.. vēk.. kurš ta’ vispār makaronus ēd… ai ai ai.. neēdams produkts.” Visam šim jau vien ir labs secinājums: domājiet, ko sakāt skaļi, nevar zināt, kurš klausās. Abi draudzīgi nosmējām un galu galā vēl smīnot piebildu: “Lai nu kurš to būtu teicis.. cīsiņēdāji un pelmeņēdāji.” Aizvainojoši.. mazliet.

Nepagāja ne cik dienas, kā manu makaronu nicinātājgrupiņa gatavoja zupu.. no burciņas. Vēlāk vēl sadzirdēju arī stāstus par maltās gaļas mērci (nē.. nu var jau..ja zina, no kurienes tā maltā gaļa nākusi un kas tur iemalts), par jau pieminētajiem cīsiņiem (kuros arī nevar būt drošs, vai kāda žurku astīte nav iesprukusi un cik patiesībā tajos gaļas..), taču jautrākais bija tad, kad man piedāvāja pusdienām sagādāt kaut ko no Hesburgera. Nē, nu katrs jau izvēlas ēst to, ko izvēlas vai arī to, kas viņam garšo, taču nevarēju saprast, vai tas makaronu izteikums ir tāda kā ņirgāšanās vai arī kārtējais sieviešu gājiens, kad vienkārši pie katras iespējas jānobrauc ar muti… Es taču tavu šķīvi nekritizēju. Ēd! Tā ir Tava izvēle, taču nespļauj uz maniem makaroniem, kurus rītdien Tev iespējams būs jāēd.

Bet vispār, es jau tikai smejos.
Kā šefs teica: turies ka nu Tu no tām sievietēm pa gabalu.. (un seko garš izklāsts, kādas patiesībā ir sievietes.. labi, ka viņš to ne par mani. Vismaz ne tajā brīdī :D).

FOTO no šejienes.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • pagesalive saka:

    Tiešām, kas vainas makaroniem???? Rokas nost no makaroniem!

    05/01/2011 at 21:00
    • Kni saka:

      Miltu produkts :D
      Es nezinu. Mājās gatavotie taču ir vesela māksla un, lai ko arī kāds teiktu, tas noteikti nav tas neveselīgākais produkts. Sasodīts, kā man garšo ēst!

      05/01/2011 at 21:03
  • Mēnessmeitēns saka:

    Atgādināja man 2006 gadu, kad strādāju Īrijā. Fabrika kā fabrika, bet tauta, uh… Moldāvi. Nu labi, it kā jauki cilvēki utt. Bet, viņi man skatījās mutē, katru kumosu pavadīja tā cokojoša skaņa… Makaronus nedrīkst, gaļu nevar, šis ir slikts, tas labs – ēst Tev vajag to un to. Beigās vairs neēdu virtuvītē, bet gāju ģērbtuvēs ēst kopā ar otru latvieti (tad tieši sapratu, kāpēc viņa neēda virtuvē).
    Paši moldāvi gāja ēst katrā pārtraukumā, respektīvi četras reizes dienas laikā, pa starpu darba laikā dzēra tēju un no rītiem ēda lielas brokastu porcijas. Es ēdu tikai pusdienu pārtraukumā. Brokastu jogurta devu paspēju mājās pirms darba izbaudīt… :)
    Eh, ir ir tie cilvēki dīvaini. Kartupeļus arī nevar ēst, bet visi tie, kas to saka paši ēd… ēst jau var visu, galvenais ar mērenību.
    Man māsa reiz teica, kā viņa uzbarojas no domas vien par ēdienu! :)

    05/01/2011 at 21:52
    • Kni saka:

      Es jau tikai smejos, ka mani tā “nolika”, bet pēc tam paši no piespļaudītās bļodiņas ēda. Parasti sieviešu gājieni. Smieklīgi. Es ar smaidu visus tos storijus noklausos. Dažkārt gan labāk vispār neko nedzirdēt. Mierīgāka dzīve.

      05/01/2011 at 22:03
  • ezz saka:

    Nākamreiz, kad kāds nogramstās gar Tavu makaronu, pacel snīpi gaisā un nolasi lekciju, ka makaroni nav makaroni, bet pasta (pasta ar sieru skan 3x garšīgāk un smalkāk kā makaroni ar sieru :D), nosauc padsmit veidus un ieslīgsti lekcijā par ogļhidrātu nepieciešamību organismā. Parasti neviens otrreiz uz neko tādu negrib uzrauties, un pa konkrēto šķīvi vairs nerakājas.

    05/01/2011 at 22:39
  • ezz saka:

    Un par sievietēm – es arī dodu priekšroku vīriešu kolektīvam. Gan dzīve mierīgāka, gan nervi veselāki ;)

    05/01/2011 at 22:41
  • Ilziite saka:

    E, šī mana sāpīgā tēma.. :D
    Jo es zinu, ka esmu kādreiz arī ar tādiem tekstiem izcēlusies.. Un ne tādiem vien.. :D Laikam jau lai paspīdētu ar savām zināšanām.. Pati? Pati ēdu pilngraudu makaronus.. Bet ne jau par to stāsts..
    Jo mana jaunā gada apņemšanās ir – muti ciet, ja nejautā! Pašai šī īpašība (tā visgudrība) riebj un ir tam jādara gals! Šogad būs par 1 “vistu” mazāk!!
    Jo laikam jau tomēr man pietiek, ka pati zinu, ka gudra..

    05/01/2011 at 22:53
  • Kni saka:

    Ezz, tad man būs vesels vakars jāvelta studijām, jo es visās šajās ogļhidrātolbaltumvieluncituvlieluvielās slikti orientējos. Aptuvenā pamatsajēga ir, bet lekciju lasīt būs grūti. Tad man jāņem Ilzīte palīgā =)

    Kopumā ņemot, ar muti var braukt, bet nu par tēmu, lūdzu! Stulbākais šajā stāstā ir tas, ka mani nolika, bet pēc tam darīja to pašu. Kur jēga un kur vispār prikols? Tie apgalvojumi bieži vien ir ļoti muļķīgi un no pirksta izzīsti, bet es neieslīgšu piemēros. Hvz, kas mani lasa :D

    05/01/2011 at 23:12
    • Ilziite saka:

      Zini, par ko stāsts? Viņām vnk skauž, ka tu vari ēst makaronus un tev no tiem “riepa” neaug, bet viņām aug! Vo tā..

      05/01/2011 at 23:25
      • Kni saka:

        Tā gan nav.
        Riepa aug un uz sporta zāli būs jāiet :D
        Savukārt par tēmu “skauž” man ir stāsts. Tas arī ir sieviešu un feminīnu vīriešu mīļākais izteiciens. Ticu, ka Tu to teici joka pēc. :D

        05/01/2011 at 23:32
  • ezz saka:

    Videnē varēju kā pieredzējis ārsts lasīt lekcijas par smēķēšanas kaitīgumu un tās izrasītām izmaiņām plaušu uc orgānu struktūrā, neizlaižot no mutes kūpošu cigareti :D

    05/01/2011 at 23:23
  • Signis saka:

    Ja nebūtu pastas, varētu mierīgi nošauties.

    06/01/2011 at 09:08
    • Kni saka:

      Nevajag šauties. Signi, Tu mums te speciālists – ir iespējams uztaisīt pastu bez pasta machine?

      06/01/2011 at 19:57
  • Inga saka:

    Es nesen izlasīju vienu labu domu par veģetāriešiem, ko šajā gadījumā varētu attiecināt arī uz makaronu neēdājiem: svarīgāk ir nevis tas, kas mutē ieiet, bet tas, kas no tās iznāk. Respektīvi, protams, miltu ēdienu utt varbūt nav tas pats labākais cilvēkam, BET daudz ļaunāka ir augstprātība, ar kādu konkrētais cilvēks attiecas pret tiem, kas tos makaronus ēd. Neviens nav cilvēku “paaugstinājis” pār pārējiem tikai tāpēc vien, ka viņš ir izdarījis vienu vai citu izvēli attiecībā uz uzturu.
    Ja pie tam tas cilvēks pats pēc tam mielojas no iespļautās bļodiņas, nu tad jau tas tiešām ir smieklīgi…

    06/01/2011 at 10:18
  • Inga saka:

    un vēl viena lieta, kas man ienāca prātā, lasot Tavu rakstiņu…
    iespējams, Tavi kolēģi tā atļāvās izteikties par makaroniem tāpēc, ka pati pateici tā ne visai cienīgi “dienišķais makarons”. Tu pati pirmā sevi tā kā bišķi pazemināji viņu acīs, un viņas to uztvēra.

    06/01/2011 at 10:28
    • Kni saka:

      Jā, bet Ingu, par maizi taču arī saka, ka dienišķā maize, bet par to neviens nevīpsnā un neņirgājas.. Sievietes, cita lamu vārda nevajag :D

      06/01/2011 at 19:28
  • Sanita saka:

    šis stāsts man vairāk raisīja domas par darba vietas virtuvi, kā ļoti interesantu vietu, tajā allaž vērojamas sadzīviskas ainiņas
    man tāpat kā Ilziitei jāsaka, ka reizēm riktīgi mēle aiz zobiem jātur, lai atkal nepaspruktu kārtējā gudrība, jo man tā ēdienlietu pasaule ļoti pie sirds un zināšanas arī biku ir, reizēm tā vien niez mēle nokomentēt kāda kolēģa pusdienu saturu, bet es valdos
    toties mums ir tāda neliela sieviešu kompānija, kuras savā starpā ļoti labprāt dalās domām, idejām par šo tēmu, parasti arī kopā cenšamies pusdienot

    06/01/2011 at 10:58
    • Kni saka:

      Jau kuro mēnesi apsveru teicamas kvalitātes austiņu iegādi. Tādas lielas, lai redz, ka man neinteresē tie stāsti, kas vistu kūtī skan. Ar puikām vieglāk. Daudz vieglāk.
      Kopumā labāk turēt muti. Ne jau tāpēc, ka nav ko teikt, bet gan tāpēc, ka pārgudrelības dažu brīdi uzņem tādus apgriezienus, ka labāk nemaz netērēt laiku, lai pārliecinātu par pretējo. Ir taču cilvēki, kas vienmēr zina labāk, arī tad, ja paši kaut ko no tā nemaz nav piedzīvojuši. Tik un tā zina.

      06/01/2011 at 19:29

Leave a Reply