Māls

Māls, kurš nebija māls. Tik krāsa, kura par tādu izlikās un ļāva ievilkt svītras, kuras pildījās ar krāsu. Kā krāsu upes, kuras caurplūda ziloni, ik pēc brīža pieliekot pa punktam, vai arī izveidojot to kā pieturu vai salu, kur brīdi apstāties.
Kāds teica, Lieldienis. Varbūt. Kā olu čamala, kas tinusies krāsainos diegos. Lūk, vēl viens zilonis no darbu atsākšanas iesildīšanās posma. Spraužams (bet, ja ļoti kārojas, var mēģināt padarīt par kaklā karamu) un papildināts ar auskaru pāri, kur auskaru nagliņa bāzējas nošķeltās puses viducī, padarot tos par divām māla laiviņām.

Matemātika ir vienkārša. Sešpadsmit jaunie delfīni un būsi jau soli tuvāk pavasarim.

Lai silti!