Viņš ir puiks un mugurā viņam pidžams, bet pirms miega viņš klausās stāstus par indiāņiem, domās aizceļojot tālu, tālu, spraužot matos putnu spalvas un ļaujot balsij “auu auuu auuu”, skanēt pāri koku galotnēm. Viņš ir puiks un viņam mugurā ir pidžams. Viņš ir mazs, bet viņa pasaule – liela.
Lai koši sapņi!
Ļoti skaists! :)
Paldies, Valērij!
Zils. Lai iet zils. Man tie siltie vairāk iet pie sirds. Taču par to var citkārt. Visnotaļ glītas pudelītes. Tā kā tintei. Pirktas?
Pudelītes ir dāvinātas, bet ko Tu domāji ar to sākumu?
Domāju pilnīgi neko. Subjektīvi man tā, nu tā … pavisam neitrāli un nekustīgi tas zilais. (: Ja reiz dāvinātas, tātad pirktas. Lūkošu bodēs.
Man nez kāpēc ienāca prātā nosaukums – “Ziloņa sapņi par ziloņiem”! :)
Jo tad, kad to ziloņa rakstu samazina, man ziloņi atgādina mamutus. Tev noteikti tādas asociācijas nav :)
Tad jau sanāk “Ziloņa sapņi par mamutiem”! ;) Bez maz vai senču aicinājums! :D
Ļoti … skaisti.