Kni virtuve

love yourself more

Mana virtuve nav nekāds žurnāls

To, kas esmu pārmaiņu posmā, zinu pati un ar pirkstu var nerādīt, taču kāds komentārs mums radījis aizkadra diskusiju un ar to vien tas ir labs, ka ap to var veidot dažādus viedokļus un reakcijas.

Dace aka Blūberijs man rakstīja:
Kad atklāju šo blogu, sākotnēji ar interesi lasīju ierakstus, pētīju ziloņus (tiešām skaisti). Bet tagad šis blogs ir pārvērties par autores dienas ritma izķidāšanu un trūkumu uzskaitīšanu. Autori nepazīstu, bet ļoti viegli saklausīt mazus sos izsaucienus. (Tu atradīsi to, ko meklē)
p.s. Priecājos reizēs, kad ieraudzīju, ka šis blogs ir nr.1. Bet tagad pats pirmais ir Palagu stāsti. Ko lai saka, tur vismaz neviens neafišē, ka vajag cīnīties ar zobiem un nagiem, lai viens mūžīgi būtu viens.
tas tā, manas pārdomas. Ceru drīzumā lasīt ko sulīgi labu (kā sākotnēji) un skatīt vēl neredzētus ziloņus. :)

Sākšu ar manu atbildi un tad sniegšu papildus komentāru.
Blūberij, manī nav spēka radīt katru piektdienu, sestdienu un svētdienu, kamēr jūs visi izklaidējaties un atpūšaties. Ja man sāk raustīties acs nervs no pārpūles, droši vien sevī ir jāieklausās, bet kam tas interesē?
Paldies Tev par viedokli un kritiku, bet tas ir mans blogs, privāts blogs un es to veidoju pēc sajūtām. Tieši tā, kā es tajā brīdī jūtos. Nevajag tik daudz interpretēt un meklēt to, kā nav. Ar kādu jau man te sanāca neglīta saķeršanos par tēmu “nevajag izfantazēt manī to, kā nav”. Arī es esmu cilvēks un arī man ir trūkumi, un arī es par tiem gribu parunāt. Žēl? Vieni raksta tikai par ēdienu, citi tikai par pamperiem, citi par katastrofām, palagos par seksu..
Turklāt visu, ko es te daru, es daru sev. Ja kāds var paņemt kaut ko no tā, lūdzu! Ņemiet, cik variet, bet es nepielāgošos. Drīzāk savilkšu visu kopā un izbeigšu, jo pēdējās dienās tieši uz to viss arī iet. Sakritība ar pagājušo gadu? Varbūt jau tad visam vajadzēja pielikt punktu. Ja būtu manos spēkos, es labprāt tajā listē vispār neparādītos, bet es nezinu, kā to izdarīt.
Vēl piebildīšu, ka man joprojām ir sadaļa “runā viesis”, kurā Tu vari nākt un sulīgi izteikties, jo piedod, es šobrīd esmu aizņemta ar sevi. Iedomājies, man gribās laiku tikai sev un es necīnos ar zobiem un nagiem, lai būtu viena. Iespējams, ka tā ir Tava kāda iekšējā sāpe, bet tas ir mans veids, kā piecelties pēc tā, kad manu dzīvi nopostīja līdz pamatiem.
Kopumā Tu pareizi pateici: autori nepazīstu. Pie tā tad arī paliksim.
P.S. Iesaku iemācīties iedvesmu gūt sevī. Man jūs visus nepabarot. Man arī ēst gribās.

Kur problēma?
Patiesībā jau problēmas nav un atšķirīgie viedokļi man patīk, jo tie piešķir citu garšu un rosina uz diskusiju. Šajā gadījumā kārtējo reizi gribas atgādināt ar Unes vārdiem: „Reizēm kaitina, ka lasītājs iedomājas, ka blogs ir žurnāls, kur rakstītājam jāraksta lasītājam un viņam jāizpatīk.” Visa šī sakarā gribas lieku reizi atgādināt, ja šis mans „visu sev” periods jums krīt uz nerviem, izdariet man un vēl vairāk sev kaut ko labu – nenāciet. Es tieši tā pārstāju lasīt dažus no maniem iecienītajiem blogiem, jo to rakstītāji palikuši kaut kādi.. citādi. Es nedomāju, ka viņi būtu mainījušies, ir mainījušies apstākļi, kā rezultātā, viņu temati ir kļuvuši nekādi.. izšķīduši, pliekani un nelasāmi. Cilvēka vairs nav, ir tikai izšķīdis veidojums. Ko es daru? Neapgrūtinu sevi un tos cilvēkus ar savu klātbūtni, jo ir tik daudz kā cita, ko darīt, turklāt nāk vasara. Kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk sevi apgrūtināt ar lietām, kuras viņiem nepatīk?

Visādi citādi iespējams es gaidu atkal kādu atspēriena soli, kuru toreiz piedzīvoju zvaigžņotajā Berlīnes naktī, nopūšot svecītes un vēloties pavisam racionālu vēlēšanos. Vēl līdz galam nav piepildījusies, bet tuvu tam ir gan. Šogad droši vien strūklakas nebūs un kūkas iespējams arī ne, taču runā, ka es varēšot viskaut ko vēlēties.. nez manas vēlmes arī piepildīs, vai arī es tikai vēlēšos un vēlēšos..

Lai kā arī būtu, paldies tiem, kas mani ņem tādu, kāda es esmu (maigu un vienlaicīgi šerpu, bet šobrīd aizņemtu ar sevi) un atcerieties – meklējiet iedvesmu sevī. Man jūs visus nepabarot. Es arī gribu ēst!

Foto: sunset.com

Atvilktne: Kni.stāsts
  • ezz saka:

    Pai pai :)

    Un taisnība ir – jo tuvāk nāk vasara, jo mazāk ir laiks un gribēšana kaut ko rakstīt/gatavot/komentēt/utt

    02/05/2011 at 22:06
    • Kni saka:

      Es nedusmojos, man tikai likās svarīgi šo pateikt, jo nojaušu, ka noteikti ir vēl kāds neapmierināts bubinātors.

      02/05/2011 at 22:15
      • ezz saka:

        Kad bubinātors maksās Tevis noteiktu algu, tad arī varēs diktēt ko un kā rakstīt :)

        02/05/2011 at 22:37
  • sniedzuk saka:

    Visus cilvēkus nevar mērīt pēc vienas mērauklas.
    Ja, kādam patīk lasīt kko tādu, kā palagus par seksu whay not. Bet es izvēlos kko dvēselisku, piemēram, knī.
    Es šeit esmu nevienam nezināma, bet ieeju ik pa laikam, lai redzētu, ko citi cilvēki domā un dara, kas tad būtu, ja mēs visi būtu, kā kūkas uz pasūtījuma [!?] Cosmopolitan var nopirkt veikalā, bet to, ka cilvēks atverās un stāsta sev tuvas lietas, kāda interneta portālā, kur tās ir pieejamas – ir jānovērtē. Vispār cilvēki ir ļoti noslēgti. Arī es tai skaitā. Cik cilvēku, tik viedokļi. Vai obligāti tik virspusēji ir jāspriež [!??]
    Vsjo praidzot.

    02/05/2011 at 22:22
    • Kni saka:

      Paldies! Patiecoties Tev, es pie palagiem ar sakāmo arī nenoturējos.
      Katram savs. Mans aicinājums vairāk ir neapgrūtināt sevi ar to, kas vairs nesagādā prieku. Blogs jau nav ne sieva, ne vīrs, ar kuru krīze jārisina.

      02/05/2011 at 22:30
  • churkstinja saka:

    Pirmo reiz Tavu blogu atradu pagājušo pavasari, un tajā laikā man bija ļoti smaga depresija. Lasīju Tavus rakstus kā dienišķo maizi, un ļoti priecājos, ka ir uz pasaules kāds, kuram ir talants uzrakstīt to, par ko pati šad tad domāju, brīnos, priecājos, pārdzīvoju, skumstu..
    Paldies, ka esi!
    Un dvēseles krīze vai vienkārši atelpa ir vajadzīga katram cilvēkam.
    Baudi pavasari, smelies sauli, un savējie :) gan jau nepazudīs.

    02/05/2011 at 22:59
    • Kni saka:

      Re, Churkstinja, tad jau mēs abas “lāpījāmies” =)
      Paldies par labiem novēlējumiem un paldies, ka man esat!

      02/05/2011 at 23:05
  • blūberijs saka:

    Jaunkundzes.
    Saglabājiet mieru, turpiniet/neturpiniet sacerēt un rakstīt.
    Pirmkārt, ir žēl, kad kāds visu noposta līdz pamatiem vai pat vēl dziļāk. Es brīnos, nezinu – kā tas ir. Dunčus mugurā neesmu saņēmusi. Tāpēc nav ne jausmas, par procesiem, kas jāveic, lai vismaz karkasu pieceltu.
    Otrkārt, atšķirīgie viedokļi kož.
    Treškārt, blogs nudien nav žurnāls. Tā ir publiska (!) vietne, manuprāt. Līdz ar to, izriet zināma veida atbildība. Es lasu to, kas man šķiet saistošs, izvēloties no tiem, kas „raksta tikai par ēdienu, citi tikai par pamperiem, citi par katastrofām, palagos par seksu..”
    Ceturtkārt, nevajag visām pudelēm bāzties par korķi un ēdināt iedvesmu izsalkušos. :D Vismaz ne mani, Daci aka Blūberiju. Es pati izvēlos nākt/nenākt.
    Piektkārt, vēlu neaizmirstamu vasaru un sapņu piepildījumu. ;)

    02/05/2011 at 23:11
    • Kni saka:

      Nekož, paliek atmiņā un raisa pārdomas.
      Miera te ir gana un nemieru parasti piešķir izteiksme, ar kādu lasa. To es pēc savas pieredzes, protams.

      Blogu sāku rakstīt, lai salāpītos. Tā lūk. Man bija žēl naudas, lai ietu pie sveša cilvēka un kur nu vēl stāstītu savu sāpi. Es ar savējiem nevarēju runāt, kur nu vēl iet pie kāda, maksāt naudu, lai mani klausās.. Tāpēc arī kaudze emociju, nesaprastu lietu tika cilātas, bet tagad vajag jaunu atspērienu, vai arī jāpārtrauc.
      Tu joprojām esi laipni gaidīta, bet, ja traucē, tad labāk nenākt. Nevajag sev radīt vilšanos.

      Bet vispār šajā virtuvē ir pašapkalpošanās. Var ēst, var neēst, var tikai skatīties.

      P.S. Par to, ka vietne publiska, noliegt nevar, bet man tā ir privāta un atbildību par citu interpretācijām neuzņemos. Pēdējais laiks mūsu valstī katram uzņemties atbildību par sevi.

      Košu vasaru arī Tev, Blūberij!

      02/05/2011 at 23:30
  • doronike saka:

    Tev taču nav pienākums ne pret vienu – blogs ir tava rotaļlieta. Ja kādam patīk kopā ar tevi spēlēties, viņš spēlējas. Bet vienmēr jau uzrodas kāds, kurš jauc tās smilšu kūkas, vai ne? (Vispār apbrīnoju, ka Tev pietiek laika un izdomas katru dienu rakstīt. Izlaidusi Tu esi lasītājus, tad nu viņi niķojas :) )

    03/05/2011 at 00:15
    • Kni saka:

      Labs salīdzinājums.
      Izlaidusi droši vien arī esmu.. tā ir, ka raksta katru dienu, bet par to, kā es paspēju jau teicu Gichai. Es ātri rakstu un, ja doma ir galvā, tad rakstās ļoti ātri. Ja jāmokās, tad atturos, turklāt nu jau ilgi laiku ierobežo fakts, ka es vairs nerakstu darba laikā, bet noteikumi ir noteikumi. Visām spēlēm ir noteikumi, arī šai.

      03/05/2011 at 06:37
  • m-ja saka:

    Vispār, šorīt, nu tā pirms plkst.7iem, esot laukā tai dzestrumā, man prātā iešāvās doma. Jāpiebilst, ka tur, kur biju es, vēl nebij ne smakas no lietus, bij saule starp mākoņiem un strazds, sēdot saplaukušajā ievā, ļooti skaļi un cītīgi kaut ko visiem klāstīja. Lūk, un šajā brīdī, tā doma bij’ akurāt par Tavu virtuvi. Apmēram uz to pusi – ka tā ir mežonīga drosme, atļauties būt tik atklātai internetos. Izķidāt savu dvēseli, atkailināt savas bailes, meklēt iespējas, salasīt kopā varbūt uz kādu brīdi izjukušos puzles gabaliņus. Bet vai to lasīt, atrast sev ko noderīgu, vai nē – tā ir jau problēma, kas nav Tavā laukuma pusē.:)
    Un viens paldies arī no manis!

    03/05/2011 at 08:52
  • Liene saka:

    Man gan liekas, ka Tev tika pārmests, ka nav vairs tā kā agrāk un tur viss stāsts.
    Nu cilvēki mīļie, kad Jūs beidzot iemācīsieties saprast, ka ik vienam ir tiesības mainīties, pārdomāt un vispār domāt savādāk un nav nozīmes ar kāda laika intervālu domas mainās.
    Šis ir viens no cilvēku lielākajiem grēkiem – nespēja pieņemt, ka apkārt viss mainās, jo ērtāk (var slinkot), saudzīgāk (pret sevi) un vispār foršāk ir, ja Tu esi viedokli izveidojis un tas vairs nav jāmaina. Nav vairs jādomā, jāanalizē, jāveido viedoklis. Un iedomājiesties, kāds ir veicis visu šo sarežģīto procesu – izveidojis viedokli, bet Tu maita esi atļāvisues radīt viņam neērtīgas ar to, ka nu viss ir jāsāk no gala. :D
    Mani reāli uzcep šie cilvēki, kas savā kūtrumā un stulbumā grib raut līdzi citus. Man nav iebildumu pret kritiku, nudien nav, bet, ja kāds sāk citam norādīt, ka nav vairs kā agrāk, reāli gribas uzšaut pa muti.
    Viss šis – Kni virtuve – nav obligāti. Tev neviens pēc tam neliks rakstīt par šo atskaiti vai sacerējumu.

    Atļaujiet cilvēkam taču būt viņam pašam un Jūs redzēsiet kādu svētlaimi piedzīvos gan viņš, gan jūs.

    03/05/2011 at 10:38
  • rediiss saka:

    es tiešām nesaprotu šīs lasītāju vēstules. jo man pašai ir vienkārši – nepatīk->nelasu. tas attiecas gan uz atsevišķu ierakstu, gan blogu kopumā. bet nu visiem jau laikam tā nav :D
    esmu jau citās vietās lasījusi līdzīgas pārdomas. daudzi ar šito izpatikšanu auditorijai mokās (mocās). tiešām pat līdz tam, ka grib to visu pārtraukt un doties dzīvot mežā (pārspīlējums). bet tu jau pati zini, ka nav vērts pārdzīvot, jo visiem neizpatiksi, neesi jau pieclatnieks, kas patīk visiem bez izņēmuma hehe
    p.s. pēdējais teikums ir ūberburvīgs :))

    03/05/2011 at 12:02
  • vi saka:

    Paldies Kni, ka dalies ar mums…
    Katram no mums, kas paviesojas Tavā virtuvē, ir izvēle lasīt…baudīt…priecāties vai skumt līdzi…vai arī doties citur, ja nepatīk…neuzrunā vai kā citādi liekas neinteresanti…
    Saulaini sveicieni! ;)

    03/05/2011 at 12:27
  • Signis saka:

    Kni, neesi nu duma, dari ko tev patīk darīt, nedari to ko tev nepatīk darīt un raksti kas uz sirds. Tā ir vislabāk.

    03/05/2011 at 13:33
    • E. saka:

      parakstos zem katra vārda!

      03/05/2011 at 20:55
  • gicha saka:

    Jā, piekrītu M-jā, ka tā tiešām ir uzdrīkstēšanās izķidāt savu dvēseli, tādejādi lāpot arī mūsējās…
    Bet, kas attiecas uz Bluberijs, – dāmas, neesiet tik bargas – cilvēks izteica savu viedokli, gluži kā – tev šitā kleita nepiestāv, vakardienas bija foršāka… un pat, ja teicējs ir kāds modes guru, mēs taču neskrienam pārģērbties, ja šobrīd ērti jūtamies tieši šajā kleitā… vai nesakam tam otram – tinies! Draudzība turpinās… Es arī dažreiz izlasu rakstus pa diognāli tikai, bet savukārt citus pārlasu vairākkārt ar baudu… un priecājos par katru jaunu komentētāju. Tas ir tik forši, ka mēs esam tik dažādi… tas ir tik forši, ka cilvēks lasot reiz nobriest pateikt savu viedokli…

    03/05/2011 at 13:49
  • blūberijs saka:

    aizstāvniecība uzkuļ vētru tējas glāzē.
    Jūs te visas interpretējat sacīto pa savam un lasāt starp rindiņām, ka autore tiek nosodīta un mācīta dzīvot sabrukušo dzīvi, lai rakstītu citu priekam un izdabātu jums – kā lasītāju kopienai. :D Jūs izsakāties ar tādu riebumu. Es tiešām to nesaprotu.
    Pasarg Dievs, lasīt tos visu blogus un pateikt, ka patīk/nepatīk. :D
    Jocīgi, ka lasītājam “reāli gribas uzšaut pa muti.” Man laikam tādu stilu nesaprast. :D

    p.s. Autorei noteikti ieteiktu neņemt pie sirds, kad kāds pasaka – bet varbūt var arī kā savādāk? Un ja tas savādāk patiesi ir labāk??

    03/05/2011 at 14:17
    • m-ja saka:

      Blūberij, nupat Tu pa savam interpretēji komentētāju sacīto ;)
      Bet vispār, caur emocijām tur parādās tā ideja – ka katram ir tiesības uz viedokli. Saprotams, arī Tev ir. Aizstāvība ir par to, ka savu viedokli drīkst paust. Un te, lai cik dīvaini neizklausītos, sanāk, ka aizstāvot Autori, vienlaikus aizstāv arī Tevi, kas nolēmusi paust savu viedokli.

      03/05/2011 at 15:41
    • Liene saka:

      Kas tur ko nesaprast? :D Bet man jocīgi, ka “uzšaut pa muti” šajā gadījumā grib saprast fiziski (laikam).

      Un, kas vienam tējas glāze, citam okeāns.

      Un vai savādāk, šaja gadījumā, ir labāk Tev (Blūberijs) vai virtuves saimniecei?

      Kā gan savādāk ir iespējams, ja ne pa savam? Protams, ka katrs interpretē pa savam, jo savas domas tak rakstām, vai ne?

      Ar šo gribēju pateikt, ka esam lieliski vārdu pavēlnieki/dīdītāji – ikviens var cita teikto rotēt kā tīk un atkarībā no leņķa izlobīt vienu vai citu domu. Un, ja nav zināms fons, tad ne mūžam nesapratīsim teikto tā kā domājis autors. Un ziniet, kas ir pats foršākais šai visā? Tas, ka mums citiem ne mūžam par visiem 100% nesaprast autoru. Ne mums autora pieredze, ne zināšanas, ne motivācija – mums nav autora fons (fons – visas tās lietas, kas veido konkrēto dzīvi)!

      P.s. man bišku nāk smiekli (pozitīvi) par Kni šobrīd, varu iedomāties kā viņa dīdās uz sava ofisa krēsla! Gribētos, ko teikt, bet n-e-d-r-ī-k-s-t!!! :P

      Čau Kni! :D

      03/05/2011 at 17:04
  • Tincii saka:

    Dāmas, silti sveicieni jums no virtuves saimnieces! Ar pilnvarojuma tiesībām paužu viņas Kaķa Leopolda aicinājumu – rebjata, davaiķe žiķ družna! Vardarbība virtuvē nav pieļaujama. :) Lūgums Blūberiju neknābāt, citādāki viedokļi ir labi veselībai.
    P.S. Vakarā droši vien būs kāda miera pīpe, tfu, tēja visiem kopā. Tepat, virtuvē. Uz austrumu paklāja.

    03/05/2011 at 14:59
  • ezz saka:

    Norakstam visu uz jaunu mēnesi:
    Fāžu maiņas brīdī jākļūst piesardzīgākam un vērīgākam, jo fāžu maiņa vienmēr ir saistīta ar stresu. Cilvēki ir nelīdzsvaroti, jo saasinās pasaules emocionālā uztvere. Jebkuri kontakti, pirkumi, līgumi, braucieni un attiecību noskaidrošana var būt ar neprognozējamām sekām.
    (No http://www.astrologi.lv/meness_kalendars/kalendars/2011-5-3/)

    03/05/2011 at 15:19
    • Tincii saka:

      Nu re, paldies par skaidrības ieviešanu, kāpēc te tas viss tā :)

      03/05/2011 at 16:38
  • Kni saka:

    Liene…. khe khem…
    >>P.s. man bišku nāk smiekli (pozitīvi) par Kni šobrīd, varu iedomāties kā viņa dīdās uz sava ofisa krēsla! Gribētos, ko teikt, bet n-e-d-r-ī-k-s-t!!! :P

    Trāpīgi gan :D Sēžu un skatos, kā jūs kaujaties, bet pati bilst neko nedrīkstu, lai gan gribētos uzkāpt uz galda un nobļauties – MIERRRRRRRU! Labi, ka man pašai sava juriste :D Tā var manā vietā parunāt.

    03/05/2011 at 20:26
  • Liene saka:

    šī tāda paijāšanās mums šodien sanāca, atšķirībā no šī raksta un komentāriem: http://sandraveinberga.lv/2011/04/07/vaira-vike-freiberga-ir-sniegusi-interviju-playboy-tulit-mes-lasisim-vinas-intervijas-princese-un-zirafe/#comment-179 :D

    03/05/2011 at 22:17
    • Kni saka:

      Lienīt, tas tak vecs raksts, kuram lieliska atbilde bija vienā no SestDienām.
      Pie tā atbildes viedokļa pieturos arī es, turklāt tam komentētājam ir taisnība. Es savulaik arī tajā blogā lecos.

      03/05/2011 at 22:23
      • Liene saka:

        Nu Lienīte ir galīgi atpalikusi, bet vienalga joprojām esmu uz pakaļas un ar muti vaļā! :D
        … dīvaini, ka neko nebiju dzirdējusi, ja šodien nebūtu netīšām viņas blogu atklājusi un tiešām netīšām konkrēto lapu uzšķīrusi, tā arī dzīvotu pilnīgā neziņā.
        Un kas bija SestDienā?

        03/05/2011 at 22:46
        • Kni saka:

          Līdzīgs viedoklis kā Rūdolfam Neplēpim tikai mazlietiņ maigāk, turklāt puisis bija veicis pamatīgu izpēti par to, kas vēl jelkad no ietekmīgajiem ļaudīm intervēts šajā žurnālā. Nu nevar salīdzināt kaut kādu žirafi un princesi ar playboy.. nu kamōn! Zviedrijas gadi cērt laikam savu un tad man sanāks atgriezties pie mana uzsaukuma – dāmas, valkājiet svārkus, citādi iegurnī neriņķo asinis (lasi, mīlējieties vairāk un esiet apmierinātas ar savu dzīvi).
          Kaut kā tā. Manis pēc Vaira var intervēties kaut vai Zīlītē, vai Ezī, mana cieņa pret viņu nemainīsies. Mana visu laiku mīļākā valsts vadītāja un iedvesmotāja.

          03/05/2011 at 22:53
  • Liene saka:

    tencinu! :)
    un to Tavu uzsaukumu vēl svaigi atceros :D

    03/05/2011 at 23:51

Leave a Reply