Kni virtuve

love yourself more

Mandalu zilonis #1 v.2.0

Jūs taču kādreiz esat teikuši to slaveno frāzi par kaut kā darīšanu vēlreiz un atbildes parasti tai ir tikai divas, proti, es neko nemainītu un es rīkotos citādāk. Tād, lūk, laikā, kad tikai uzsāku mandalu ziloņu projektu, man pat prātā neienāca, ka varētu gribēties visus darbus saglabāt, lai finālā tos noliktu sev priekšā, mazliet pakritizētu, krietni pasistu sev pa plecu, ka disciplīna tomēr ņēmusi virsroku un kaut kas ir ne tikai iesākts, bet arī veiksmīgi pabeigts.

Pēc tam, kad mani darbi pamanījās iekļūt visu polimērkeramikas darboņu svētajā grālā, proti, Polymer Clay Daily mājas lapā, un kāds komentāros izteica frāzi, ka nevar sagaidīt, kad visu “ziloņu ganāmpulku” varēs redzēt vienuviet, beidzot aizdomājos. Tiesa gan, bija pagājis laiks un divu mandalu ziloņu vilciens aizgājis, proti, pirmo divu man vairs nebija.

Mierināju sevi ar domu, ka kādā brīdī abus atjaunošu. No vienas puses, kas tad tur tāds, ja jau vienu reizi varēju, varēšu vēl. Tik viegli var atsmiet tikai tāds cilvēks, kuram izejmateriāls saglabāts un nolikts drošā vietā, lai to varētu izmantot arī pēc pāris mēnešiem, bet, ņemot vērā manu pārliecību, ka gandrīz visam jātop tikai vienā eksemplārā, turklāt tam visam klāt pieliekot manu slinkumu, sanāca tā, ka izejmateriāla vairs nebija. Pēdējās tirkīzzilā un zelta pārejas rullītis tika izmantots melnā mandalu ziloņa tapšanā. Cik neapdomīgi tomēr.

Uzdarināt tādu pašu lietu traucēja arī fakts, ka pirmā ziloņa blakus nebija un ka skatīšanās no bildes nemaz tik daudz nedod. Nav iespējas pamērīt, nav iespējas izpētīt. Ir tikai pablāvas atmiņas par to, kā kas tika darināts.

Visa šī procesa gaitā tapa skaidrs, ka būšu no tiem, kuriem, ja vien ļautu šo to atkārtot, gribētos tomēr rīkoties citādāk, jo viss tas, kas bijis labs pirms pāris mēnešiem citos apstākļos un ar citām zināšanām var nebūt ne tuvu labs, lai gan joprojām lepojos ar pašu pirmo mandalu ziloni un nekādā ziņā negribu apgalvot, ka tas ir sliktāks. Tas ir brīnišķīgs attiecīgā brīža un attiecīgo prasmju rezultāts.

Atmetot šim brīdim lieko, galu galā tapa zeltainais mandalu zilonis atturīgākā izpildījumā.

Lai silti!

P.S. Ja ļoti patīk salīdzināt un gribas apskatīt pirmo versiju, tad jāspiež te.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • melato saka:

    Šis tiešām tāds atturīgāks! Tavu stāstu lasot aizdomājos, par to, ka parasti saka, vienā ģimenē tik dažādi bērni, tur jau tā lieta, ka tā ģimene nemaz nav tik ļoti tā pati, cilvēki mainās, apstākļi mainās un viss ir citādi…

    29/10/2013 at 08:36
    • Kni saka:

      Man kaut kā vienmēr gribas iebilst tajā sadaļā, kas saucas “cilvēki mainās”, jo, manuprāt, nemainās gan. Mainās apstākļi un cilvēki tiem pielāgojas. Vienmēr šķitis, ka nepieciešams radīt tikai attiecīgos apstākļus un var radīt to pašu rīcību un situāciju.
      Šajā gadījumā ziloni taisīju vairāk tā kā sev. Nebija vēlmes radīt to lielo “oho”, turklāt apstākļi citi un vajadzības citas. Tāds strīdīgs jautājums. Neviennozīmīgs.

      29/10/2013 at 17:51
  • E. saka:

    Krāsas tik skaistas, šī kombinācija man ir jaunatkājums. Nevaru atraut acis.

    30/10/2013 at 22:48

Leave a Reply