Šodien kalendārā atzīmēju visas pārceltās darba dienas, pievienotās brīvdienas un secināju, ka būs daudz. Patiesībā, sauciet mani par īgņu, bet, manuprāt, par daudz. Kamēr vilku datumus kalendārā, citur uzsniga pirmais sniegs, kaut kur fonā skanēja dziesma par to, ka gadi skrien kā stirnas.
Gads arī iet uz beigām un tam par apliecinājumu ir šis pēc skaita jau vienpadsmitais mandalu zilonis. Balts pamats, kas pēc lielām pārdomām papildināts ar vara krāsas plastiku un gaiši ziliem krikumiem. Gāja baisi lēnu, bet pret četriem rītā bija gatavs.
Jūs jau zināt, ka man ļoti tīk uz tiem paskatīties tieši no šī skatu punkta, izpētot katru iedobi, katru pacēlumu un katru iespiedumu. Katru reizi kā tāda maza strūklaka vidū. Enerģijas strūklaka.
Bet te mēģināju mandalā noķert sauli, atklājot jums skatu uz tās mirdzumu. Sak, ja to lampiņu viņā ieslēdz, tad viņš mirdz.
Lai silti!
šis ļoti piestāv pirmā sniega gaidīšanai…
Ar šo dvēseli var sadziedēt…
Labāk neko nedziedēt, labāk, lai visi veseli!
Ārkārtīgi, nu ārārkārtīgi skaists, tik trausls un smalks, kā pirmais sniegs, kurā fonā rotājas skopas novembra saules apspīdētas koku zarotnes.
Tik ļoti atbilstoši šā brīža sajūtām. Izstaro mieru un gaišumu.
Parasti es ziloņus apbrīnoju klusībā, bet šis prasās pēc skaļas noelšanās – ahhh! Tik apburošs!
Zilonis spēlē paslēpes. Trešajā bildē, pirms biju kārtīgi ieskatījusies, redzēju tikai mandalu un nodomāju: “Re, cik Kni čakla! Ziloņmandalu atkārtojusi vēl arī otrā, droši vien kaklā karamā mandalā.” Kļūdījos. Zilonis vienkārši izlikās par fonu.
Negaidīju, ka šis jums tik ļoti patiks. Katru nākamo taisu tā, lai pašai pārsteigums. Par šo ļoti nopriecājos, jo sanāca precīzi. Liec to lapiņu klāt, cik gribas, ir! Paldies par uzslavām! Priecājos.
Tik ļoti skaists, tāds sirdsmieriņš :)
Vai viņš gadījumā nemeklē mājas?
Neviens mandalu zilonis nemeklē mājās. Tas ir projekts. Tieši tādēļ, ka reiz gribēju tiem sameklēt mājas, man taga jāstrādā vairāk. Par to var palasīt šeit. http://www.knivirtuve.lv/mandalu-zilonis-1-v-2-0/