Kamēr citi pakoja teltis, iepirka gumijas zābakus un pucēja spalvas galvas rotā, lai dotos Salacgrīvas virzienā, es asināju skalpeli un gatavoju darba virsmu, jo, kā pieredze rāda, šis nav stāsts par “nevaru”, bet gan par “nedrīkstu”, proti, nedrīkstu braukt, jo pārraidītie festivāla koncerti tik labi iedarbojas, ka to laikā top vieni no labākajiem darbiem.
Jūs taču atceraties to mandalu ziloni, kura viduci izvedoju, izmantojot īpašu irbulīti? Tad, lūk, piektdienas vakaru ar vieglu “sasodīts, nekas nesanāk” pavadījumu nācās norakstīt sagatvošanās darbiem, jo dažkārt tie ir laikietilpīgāki, nekā sākumā varētu šķist. Viss sākās ar spiedoga izgatavošanu, kas sākotnēji tā nemaz nebija paredzēts. Pavisam nejauši atspiedums izrādījās labāks par pirmo ieceri.
Iemēģināju roku un izveidoju trīs, jo nekādi nevarēju izvēlēties zilonim krāsu. Gatavot vēl vienu tumši zilo? Tumši zilu ar baltu? Baltu ar tumši zilu? Kā tās vāzes? Nē, nesanāk. Zaļu? Nē, nesanāk. Pametusi visu, kā ir, nomierinājos un ļāvu visam būt tā, kā tas ir, proti, nekā.
Kad nomierinos, notīru galdu, aizvācu visus neizdevušos “nevaru”, viss mēdz sakārtoties pats no sevis. Tā arī šajā reizē, skanot vienam koncertam pēc otra, izveidoju viduci no iepriekšējā vakarā darinātā spiedoga, apkārt tam liekot pa krikumiņam, izmantojot šujamo adatu. Tieši tik smalkas ir detaļas, ka tām var pieskarties tikai ar smalku adatu un pašu skalpeļa galu.
Viss sākas no vidus ar asu ievilkšanu, bet turpinās uz malām, uzmanīgi pievienojot detaļu pa detaļai. Dažu soļu domāšana uz priekšu. Plastika nav papīrs, neizdzēsīsi.
Katrā reizē, kad zilonis ir gatavs no snuķa līdz pat kājelēm, es viņam pasaku, ka viņš ir skaists. Šajā reizē, kad esmu dzirdējusi vairākkārt, ka man nav visi mājās, ka normāla es neesmu, kā apgalvojumu papildinājumu pieliku klāt tomēr to lineālu. Kā redzat, nekas nav mainījies. Tie paši centimetri. Īstais kārtīga ziloņa lielums.
Lai silti un sausas kājas!
Burvīgs papildinājums mandalu ziloņu ģimenītei. :) Es pat vairs nejautāšu – kā Tev tas izdodas?!
Nenormali skaisti! Atveru un noelsos! Briniskigi! Apzimejums- nenormali- jo tik smalks, filigrans, sarezgits darbins! Super! Ko tadu var paveikt tikai pacietigs, neatlaidigs cilvecins, kurs mil to, ko vins dara, to, ko vins rada! (Piedosanu, garumzimes aizmukusas!)
jā, izšūts ar plastiku…
Dublis divi komentāram. :D
Ou mai gāš!
Mute atvērās un neaizvērās.
Man patīk visi Tavi mandalu nesējzilonīši, bet ieraugot šo patiešām aizrāvās elpa. Gicha ļoti labi pateikusi – kā izšūts. Tik skaisti, pamatīgi un tajā pašā gaisīgi, un iedvesmojoši. Paldies, ka dalies :)
Paldies par sajūsmas pilniem vārdiem un komplimentiem. Priecājos, ka priecājaties man līdzi!
Kā man tas izdotas, Elīn? Nezinu, pats no sevis un cītīga darba, nemitīgi meklējot kaut ko jaunu, jo katru reizi taisīt vienādu mandalnieku vairs nav interesanti. Kā ies ar nākamo, pat nav ne jausmas.