Maroku varbūt?

Tās dienas, kurās man vajag vēl vienu svētdienu, tiek dēvētas par pirmdienām, un, lai šīs dienas padarītu kaut kā košākas un gaišākas, nedēļa jāiesāk ar kaut ko košu, siltu un sulīgu. Maroku varbūt? Nē, es nekad neesmu tur bijusi, taču man ir bildēs un stāstos balstīts priekšstats, kuru pavisam noteikti kādu dienu pārbaudīšu savām vājredzīgajām acīm, izbaudīšu ar spēcīgo ožu, bet par dzirdi, varu saderēt, ka to man vienmēr gribēsies pagriezt klusāk, vai vismaz vājāk.
Vēl tagad atceros pirmo dienu Indijā, kad teju vai juku prātā nonākusi viesnīcā, it kā klusumā, taču ausīs viss pūlis joprojām skanēja kā tāds bišu strops.

Visādi citādi viss ir pa vecam. Par maz guļu, par maz ēdu un par daudz domāju, kā rezultātā ir tie divi “par maz”.

Bet tagad gan ķeramies pie bildēm košākai pirmdienai, kura tik pat labi varēja būt vēl viena svētdiena.

Piespraužams un mirdzošs sloņs.

Auskari, par kuru āķu veidu vēl neesmu izlēmusi.

Ja kādam no jums visu šo ļoti kārojas, tad matemātika ir pavisam vienkārša: sloņs komplektācijā ar auskariem būs tavs par 13 delfīniem.

Savukārt šos piecmilimetru mazulīšus atstāšu sev.

Lai silta un veiksmīga nedēļa!

Published by

Kni

Love yourself more

17 thoughts on “Maroku varbūt?”

  1. Es gribu šo ziloni un auskarus garā “cilpveida” :) āķī. Vai esmu paspējusi pieteikties?

  2. Paldies par komplimentiem, paldies par aplausiem :) Sasodīts, kādam par visu šito bija taisnība.

  3. O, laba doma par Latvijas ziloni. Kni, vai Tev pašai būtu interese atrast sevī šādu variantu?

  4. Skatos, skatos, bet tāpat nav ne jausmas, kā šito var dabūt gatavu!? Raksts izskatās tik sarežģīts. Ļoti skaisti.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.