Kni virtuve

love yourself more

Mazstāstiņi

Ziemeļpola stāts.
Iezvanījies telefons. Otrā galā kundze no vetklīnikas.
“Labdien! Šeit jūs traucē no vetklīnikas. Jūsu kaķītim pēc mēneša jāatjauno trakumsērgas pote. Vai Jūs jau tagad vēlētos pieteikt vizīti?”
“Labdien! Paldies, ka informējat, bet ziniet, pieteikties būs grūti. Man taču viņš uz vairākām dienām var aiziet blandīties,” nosmēja mamma un nobrīnījās, cik tomēr neparasti. Par to, ka jāatjauno difterijas pote, viņai neviens nezvana, bet par to, ka mincis jāpotē, piezvanīja gan.
Pat ja tam visam apakšā ir sava veida finansiālais aprēķins, ir patīkami, ka cilvēki labi dara savu darbu. Sīkums, bet sasodīti patīkami.

Tirgus stāsts.
Esmu ieminusi taku pie visādām tantēm un katru reizi, kad ierodos kopā ar mammu, katra no viņām, kura nu patiesāk, kura nu mazāk, bet visas pēkšņi ar dubultu sparu izrāda savas simpātijas pret mani, it kā gribētu manu mammu apbalvot. Sak, patīk tas jūsu bērns mums. Tā arī šodien mana siera tante, sirsnīga un vienmēr smaidīga krieviete, mammai smaidot noteica, ka viņai tā meitene, proti, es, dikti patīkot. Kā nu ne, es taču pie viņas katru nedēļu nāku, atbildu uz viņas smaidu. Viņā ir kaut kas tāds silts. Silta enerģija. Iespējams, ja pie viņas siers būtu dārgāks, es tik un tā ietu, jo viņas smaids kustina manu sirdi. Ir cilvēki, kurus vienmēr gribētos apskaut. Redz, viņa pavisam noteikti ir tāda.

Zobstāsts.
Sēdēju un gaidīju vizīti pie ārsta un noklausījos zobārstes kabineta pastāstiņus. Sak, kamēr gaidu pie citas, paklausīšos, ko citas jomas speciālists runā. Nevajagot aizrauties ar mutes skalojamo līdzekli, kuram sastāvā ir hlorheksidīns. Kāpēc nevajag, nedzirdēju, savukārt ir vēl kas cits. Pirmo reizi dzirdēju, kā zobu higiēniste ieteica klientei neizsviest naudu un netriekties pēc dārgākās zobu pastas, bet gan palūkot katras no tām sastāvu. Pirmo reizi dzirdēju, ka tiek ieteikta krievu zobu pasta, kura maksā ap latu. Garšo pēc skujiņām un ķērpjiem. Savukārt, ja redzi, ka viena zobupasta ir asiņojošām smaganām, bet otra – iekaisušām, tad tas esot viens un tas pats, proti, tās asiņo, jo ir iekaisušas. Te nu gluži vai sanāk kā ar manu klepu un aptieku: jaunkundz, jums mājās viss ir. Netērējiet naudu un ļaujiet organismam sākt strādāt. Kur cilvēki tik atklāti palikuši? Kur pazudis aprēķins?

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Churkstinja saka:

    Varbūt nav pazudis aprēķins, bet radusies uzticība cilvēkiem :)
    Ceru, ka manai Magonei arī būs tik superīgs vetārsts :)

    12/05/2012 at 21:24
  • Gicha saka:

    Par to pazudušo aprēķinu… Tas skan tik cerīgi.

    12/05/2012 at 23:07
  • melato saka:

    Es ar sapriecājos par zudušo aprēķinu, ja tā notiktu vairāk, mūsu dzīve kļūtu labāka un “zaļāka” arīdzan.

    14/05/2012 at 09:04

Leave a Reply