Melnā masa

Līdz astoņiem vēl divdesmit minūtes.
Snieg. Nevar saprast, jāapsveic ar ziemas atgriešanos, vai tomēr jāizsaka līdzjūtība par to, ka līdz pavasarim vēl kāds gabals ejams. Izsaku līdzjūtību, jo apkārt esošā pelēcība velk pie zemes un viss iekšā tā vien sauc: krāsas! krāsas! krāsas! Bet krāsu nav, ir tikai pelēcīgibrūns sniegs, migla un negants vējš. Tas no tā Eiropas gala pie mums nāk. Drīz būšot klāt un plucinās kokus. Nu gluži kā Emīla nedarbos komētu gaidīt, taču domāju, ka vētra līdz mums tiks stipri novājināta.

Piebraucis tramvajs kā slēpnis no sniega un vēja, taču vienīgās nepatīkamās sajūtas rada smaka. Liekas, ka visi Mežaparka kaķi paspējuši te pačurāt. Dodos pie pīkstināmā un man pretim veras melna masa. Visi ļaudis tērpti melnā vai arī kādās citās tumšās krāsas, un tas rada visai nospiedošu sajūtu. Melns. Melns. Arī viņa melna. Un viņš. Rrr.. cik riebīgi. Mans košais mētelis ir kā trauksmes zīmē un nudien, katru rītu jūtos kā tāds baltais zvirbulis. Atkal melns. Ļaudis, kur ir jūsu krāsas?
Atceros, kā akadēmijā profesors Zalcmanis krāsu mācībā teica: “Ģērbieties melnā, taču uzlieciet kaut mazu sarkanu punktiņu, lai acīm ir kur papriecāties!”

Tāda pati masa mani sagaida autobusa pieturā un joprojām viss iekšā sauc: krāsas! krāsas! krāsas!

Video atradu vakardien: Lykke Li & Bon Iver doing ‘Dance Dance Dance’ in L.A no Vimeo.
Es jau redzu, kā vismaz divi cilvēki priecājas.

Published by

Kni

Love yourself more

16 thoughts on “Melnā masa”

  1. Es vakar priecājos par sauso lieveni pie mājas, par ļoti skaisto saulesrieta gaismu pār kokiem, birojā izslēdzu gaismu, lai šī gaismas spēle parotaļājas arī iekšā … un sirds mana uzgavilēja marts, marts, marts.
    Jāatzīst tiešām pieņemu tavu līdzjūtību, jo šorīt mazuliet saskumu.
    Man ir melleņkrāsas berete un sivēnrozā cimdi, lai ir kur pašai un citiem krāsas smelties;)

  2. ui, es jūtu,ka man steigšus kaut kas jālabo – esmu tieši pārgājusi uz melno. Vienīgi nagi, kā parasts, koši. Citādi – kas ar mani notiek?

  3. Tieši tāpēc es šodien iekāpšu savā sakanajā mētelī un došos krāsot pelēko Valmieru.

    Turam buru! Krāsojam/piesaucam pavasari!

  4. es arī bieži jūtos kā baltais zvirbulis uz ielas: viss pelēks, melns, neizteiksmīgs un es ar savu zaļo jaku, zilo cepuri un cimdiem, dzelteno somu, kā koša broša uz pārējo fona :) (jāatzīstas, ka vēl nesen gribēju pāriet uz melno, lai varētu paslēpties, iejukt pūlī, tapt neredzama)

  5. Šodien pamatīgi sagrēkoju, un no mājas izlīdu pilnīgi melna. Sākot ar zābakiem, biksēm, vējjaku un beidzot ar somu. Nu labi, bija zaļa šalle. :)
    Būs, beidzot, kaut kas jādara lietas labā un radikāli jāmaina garderobē.. Citādi tas Pavasaris man krietni aizkavēsies.

  6. Nekāda sagrēkošana jau tā nav, tikai saku, ka ir ārkārtīgi nepatīkama sajūta, kad iekāp tramvajā un pretim tāda melna masa. Nospiedoša masa.
    Reiz man paskaidroja, ka tas esot praktisku apsvērumu dēļ, jo šis tumšais laiks esot netīrs. Bet ko tad tas nozīmē? Tumšie retāk mazgā savas drēbes? :D :D :D

    Esmu domājusi par to, ka es arī tā gribētu, kā Ieva teica, paslēpties un pazust, bet manā skapī ir tik maz melnu drēbju, ka neko daudz noslēpt tur neizdosies. Vēl ir kāda īpatnība. Dažkārt nesēju pieskarties melnām lietām. Nemāku to izskaidrot, bet burtiski atgrūž. Melnu blūzi man būtu grūti uzvilkt, tā jau būtu spīdzināšana.

    1. Tramvajā pirms pāris dienām iekāpa omīte ar mazulīti. Bērniņam balta kurciņa un bēšas bikses. Ja jūs domājat, ka mazais bija nosmērējies līdz ausīm,tad varu teikt – ņifiga! Un tik smuki izskatījās tas gaišais lācītis!

      Toties es, aizcilpoju no darba līdz skolai un esmu ar dubļiem nošļakstījusi pusi muguras. morāle? Lielie ir lielāki sivēni nekā mazie un tāpēc lielie velk melnas drēbes.

      Un vēl: mani māmiņa mācīja, ka baltas bikses/svārkus var vilkt tad, kad zaļa zāle. Kad zālei kirdik, tad baltās “apakšas” jānoliek dziļāk skapī. Un ziniet – tā varētu būt! Bet tas, protams, neattiecas uz košajām krāsām.
      Ejam krāsot!

      1. Es jau gribēju teikt – ir taču arī citas krāsas bez melnās un baltās. Baltu bikšu man arī nav :D Visiem jau nepiestāv.

        Aaa, par to sīci, zini, man šķiet, tas omčiks viņu nes :D Tāpēc tāds tīrs.

  7. Man arī ir tā, ka tieši pret melnām drēbēm man ir kaut kāds : nē, iekšēja pretestība. Toties es ienirstu brūnā, un reizēm esmu vairāk paslēpusies kā izcēlusies:)

    Par melno, man arī liekās, ka melnais tā ir šika krāsa … melnu vakarkleitu no laba, krītoša auduma es gan gribētu + elegantas kurpes + sarkani rubīna auskari…

    1. Oi, sarkanu nē. Šķiet, ka tā ir “nē” krāsa Nr.2. vismaz man, bet melnu kleitu gan. Tādu ar dziļu izgriezumu aizmugurē un garām piedurknēm. Un priekšā varētu būt izšūts ar kādiem akmentiņiem, bet sarkanu gan nē. Nē, nē, nē. Pēc sarkanas krāsas tiecoties cilvēki, kuriem trūkst enerģijas, bet tas nav par tiem auskariem. Tas vienkārši tā pat.

Leave a Reply