Tovakar, kad trenēju roku lāč-ziloņ-aplīšu rotājumu rakstu veidošanā, tā vien niezēja nagi izmēģināt, kā būtu, ja baltā vietā liktu krāsainu. Nobijos. Pat ja skaidri redzēju to, kā lāci rotā krāsains rakstu džemperis, nolēmu atturēties. Sak, lai pagaida.
Šis laiks, kad saraksts samazināts līdz minimumam un kaut kādas vēlmes pavisam noteikti ir piemirstas, ir burvīgs ar to, ka varu darīt to, ko gribu un nedomāt, vai patiks. Izmēģinājumu laiks, kad meklēt kaut ko jaunu. Tā arī tapa šie melnie auskari aptuveni piecu centimetru garumā. Melns pamats, ar irbulīti un adatu veidots raksts, kurš, pēc te jau bieži pieminētās tehnikas, aizpildīts ar vēlamās plastikas toni. Auskari papildināti ar sudrabkrāsas detaļām.
Ja ir kāda, kurai tādus kārotos, matemātika ir īsa. 7 vecie delfīni vai arī 10 jaunie.
Ar šiem noteikti diena būs siltāka.
Man kārojas :)
Ja kārojas, tad kārojas! Tad jāsaņem.
Mani šāda tipa auskaros allaž mulsina tas, ka skaistums ta tikai no vienas puses … bet, ja abās pusēs taisītu smukumu? Ar to varētu spēlēties, ne …. man tā patiktu!
Ir iespējams. Tie gaišzilie ar sniegpārsliņām, kuri bija pagājušajā nedēļā.. es gan necentos to nodemonstrēt, bet vedoti šādā pašā tehnikā un ir abpusējie. :)
Burvīgi! Es arī tādus gribētu.
Nu, Tu saproti, kas darāms. Epasts, vēstule, zvans, īsziņa, telegramma, radio sveiciens un tā.
njā, skaisti….bet man jātur rokas sasietas, šīmēneša budžets iztērēts, lai neteiktu vairāk :D
Ai, nav man domāti, bet citās ausīs es tādus, ai, kā pamanītu…
Rasandai paldies un pilnīga sapratne. Tev šobrīd jau kādam laikam pietieks.
Lasītāja, paldies! Es katru reizi nopriecājos par atstātu zīmīti. Nav jau tā, ka par citiem ne, bet par Tavu kaut kā īpaši.