“Iesi taisīt ziloni?”
“Nē, pašnāvību.”
Tas tāds melnākais nedēļas nogales joks, kad puņķi un asaras noslaucīti, dūrītes saspiestas un ieelpots dziļi. Miers.
Melns zilonis ar melnu. Aplis pie apļa.
Ja kādam liksies, ka kas tad tur.. atspiedums un viss, tad jāteic, lai ietrenētu tos apļus tā, kā vēlējos es, nācās piecas reizes nopūlēties, divas reizes sagatavoto masu paturēt ledusskapī un mirkli apdomāties, vai lieko slīpēt nost pēc tam, kad izcepts, vai tomēr riskēt un griezt ar nazi, ar iespējamību sabojāt visu uzreiz. Riskēju. Tiesa gan tobrīd nodomāju, ka, ja vēlreiz nesanāks, tad sesto reizi vairs nemēģināšu.
Atliek vien novēlēt, lai silti un gaiši!
melns lamuvārds no manas puses par šo. tiem, kas domā, ko tā rudu te tagad… ja es nenolamājos, ieraugot kādu Kni garadarbu, šamā domā, ka kaut kas nav, kā vajag. tad nu – lieli sajūsmas saucieni no manis! B.. kolosāls zvērs!
Ļoti interesants! Man patīk ziloņa snuķītis! :)
mans favorīts! :)
Paldies, Rudu, Valērija un Edzi!
black beauty :)