Tā pavisam pēkšņi viņa uzradās uz brīdi. Uzēst kūku, iedzert Kafkas kafiju (tumīgu un piesātinātu), pasēdēt un aplūkot dabā to, ko parasti rādu tikai bildēs un ļauties “aizvesties” tur, kur vēl nav bijusi. Vienkāršo garšu ģenialitāti nogaršot.
Šķiet, tas ir vesels rituāls, kas sākas brīdī, kad atveru kumodes atvilktni, kurā dzīvo viņi. Visi rindiņā. Kopā ar citiem brāļiem. Ja paveicas, kāds lūkotājam dodas līdzi uz mājām. Vienkārši tāpat, ja izdodas pareizi atbildēt uz jautājumu: gribi?Katrā no tām reizēm, kad brokastoju, pusdienoju vai vakariņoju ar kādu no saviem cilvēkiem, atceros to, ko akadēmijas laikos teica antīkās kultūras profesors Harijs Tumans. Kopā ēšana ir ļoti personisks brīdis un tā dalīšana ir bijusi daudz intīmāka kā mūsidenās. Daudz vērtīgāka. Cenšos to saglabāt.Kā saka Rudu, bildē tas ir viens, bet aptaustīt – vesela maģija. Lai maģija būtu lielāka, paņēmu rokā adatu un izgājām cauri visam tapšanas procesam. Sak, sāk ar vidu, tad liek klāt šo pēc tam to. Galā sanāk tā.
Paldies par šo kolosālo vasaras dienas mirkli! Garšīgo mirkli! :)
Shitie braaliishi jebshu gjimeniite riktiigi feina – uzrunaa LJOTI!!!
Mein Daumen geht wieder hoch :)
Paldies, Līgu! Uztaisīju vēl vienu mandaliņu, bet tur ir neliela krāsu laža.. Bet par to rīt ;)