Kni virtuve

love yourself more

Mīla no pirmās pērlītes

Sveikas pirmdienā! Sveikas no svētdienas. No tās dienas, kurās parasti ceļš ved uz kādu muzeju, izstāžu zāli vai kino. Ja ļoti labi grib un pietiek spēka, var apvienot, taču spēks krietni patērēts brīvdienu naktīs, tāpēc pirmdienu iesāksim ar bildēm. Daudz, daudz bildēm, pēc kurām droši var teikt, ka visi tie festivālu vainadziņi stāv stūrī un nervozi pīpē.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (Gaismas pils) 1. stāva 133. telpā skatāma Edītes Pauls-Vīgneres izstāde. Izstāde pavisam noteikti labāk patiks dāmām, kungi tikmēr var paskatīt izstādi “Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem”. Šajā gadījumā iesaku neslinkot un ņemt tās austiņas, kas piekabinātas pie videoekrāniem, kuros divi kungi (no kuriem viens man pat savulaik akadēmijā lasījis lekcijas) ļoti saistoši stāsta par Rīgu un tās iedzīvotājiem.

Bet tagad lai tie festivālvainadziņi nervozē!
Jāsaka, ka te ir tikai daži. Patiesībā to ir daudz, daudz vairāk, tāpēc gatavojiet un spodriniet tos savus “uh” un “ah”. Vajadzēs.

Nezinu kā jūs, bet es redzu Klimtu.

Krāšņa un izcakota šokolādes kūka.

Daži no tiem iekārti gaisā. Kas tas par kārdinājumu nostāties apakšā, aizvērt acis un iztēloties, kā tas nolaižas tieši uz galvas.

Bija brīdis, kad nosaukumi vairs nebija jālasa. Blumbergs.

Šis ir kā no bērnības dienu zīmējumiem, tikai smalkāk.

Savukārt šim vienīgajam, ja neskaita Blumbergu, atceros nosaukumu. Maidans.

Vainadziņi izkārtoti uz podestiem klusinātā gaismā. Katrā noteikti ir vairāk, kā spējam saskatīt vai nolasīt. Cik daudz var viena cilvēka rokas!

Lai priecīgi un silti!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • E. saka:

    Skaisti, paldies par ierosmi apmeklēt
    Un kurš tas kungs, kas austiņās stāsta?

    20/10/2014 at 19:24
    • Kni saka:

      Deniss Hanovs un otru es pēkšņi neatceros. Abi labi.

      20/10/2014 at 19:31
  • Čurkstiņa saka:

    Izskatās laba izstāde, žēl, ka nesanāk uz Rīgu tikt! Bet paldies, ka padalies!
    Mēs ar svētdien tepat pa Talsu muzeju pastaigājām. Es gan parasto zīļu vainadziņu iemūžināju. Esmu šad tad aizdomājusies, ka vajadzētu pamēğināt uzdarināt pašai. Bet līdz tam laikam “jāizaug”, tāpat kā līdz tautastērpam.

    20/10/2014 at 21:55
    • Kni saka:

      Cik jauki, ka cilvēki negaida to muzeju nakti un iet. Tas patiesi priecē. Savukārt par šiem vainadziņiem runājot, aprakstā bija minēts, ka to darināšanai nav izmantoti nekādi dārgie materiāli, bet gan tas, kas ir un ir bijis. Manuprāt, sāc. Sāc ar mazumiņu. Audz darot.

      21/10/2014 at 00:08

Leave a Reply