Kni virtuve

love yourself more

Mīļākais

Uzreiz, lai nerodas pārpratumi – dzejolis.
Tie, kas vīlušies, iet uztaisa tēju un nāk rīt, tie, kas ne, lasa tālāk, jo, manuprāt, pat jau ir vilšanās, ir vērts lasīt tālāk, jo tagad tie ir divi. Divi mīļākie dzejoļi.

Atgādināšu par pirmo.
Tas ir Dārtas Hapanionekas dzejolis “Aptuvenie aprēķini”.
Ar visu pazaudēto burtu vārdā “Margarita”. Manuprāt, tai būs tur palikt.

Tu paliki man parādā:
* tasīti tējas Dolce Vita
* spaini ruma un Margrita
* 3 kompaktdiskus
* 8 iespējas un riskus
* 76 apskāvienus
* 5 saulrietus pēc maija dienas
* pasaku pirms gulētiešanas
* ņaudēšanas un riešanas
* pankūku svētdienas piecas
* divas rokas, kas pretī tiecas
* 117 smaidu,
bet neliecies traucēties,
nav jau tā, ka es skaitu..

Kopš sestdienas šim pievienojies vēl kāds, kuru līdz pusdienlaikam cilāju vien atmiņā no sestdienas pasēdēšanas Vārdu kalnā, jo atcerējos sajūtu, dažus vārdus, frāzes, bet ne visu. Pieļauju, ka rakstītā veidā, ja tas nodrukāts, tas izskatās citādāk, bet tas nu ir tas, kas man intuitīvi sanācis, klausoties dzejoli šajā video. Baudiet, taču iesaku arī to plūstoši izlasīt pie sevis.

Kārlis Vērdiņš “Vēstule”

Noplēsu kuponus kopā ar tukšajiem iepakojumiem.
Aizsūtīju aploksnē, taču atbildi nesaņēmu.
Nokasīju sudraba joslu, bet skaitlis desmit tūkstoši – neparādījās.
Arī bultas vai sirsniņas attēlu apakš alus korķa neieraudzīju.

Likās, ka visu pareizi daru, bet mana laime, redz, kavējas.
Manu vārdu Lieldienu zaķis neizvilka no cepures un nevicināja ķepā pa visu studiju.
Tā nu es sēžu bez ceļojumu uz Alpiem, bez tostera, bez Narvesen dāvanu kartes.
Pārdevējas klusē kā sfinksas, pastnieces vienmēr klusē.
Pat televīzijas telefons vienmēr aizņemts.
Likās, ka visu pareizi daru, visu pareizi atbildēju.
Gan tēlu grieķu mitoloģijā, gan pasaules čempionu šahā, gan naudas vienību Kazahijā.
Kur kavējas mana laime, kur viņas mazās dāvaniņas?

Laikam es esmu pārlieku resns un bāls.
Laikam valkāju nesmukas drēbes.
Laikam man draugos vien sliņķi un lūzeri.
Nenāk laime ne tuvu pie manas pastkastītes,
Jo es tajā baroju putniņus.

Ja arī Tev ir kāds mīļākais (dzejolis) un Tev ārkārtīgi gribas par to šeit pavēstīt, nekautrējies. Rudenim piestāv dzeja.

Lai silti!

P.S. Ja ar diviem nav gana, tad te būs trešais, tas mans.

  • Blūberijs Dace saka:

    arī man ir mīļākais (dzejolis). Rudenim piestāv.

    /Knuts Skujenieks/

    Skumji aizveras durvis
    Pateicīgi un klusi
    Un paliek dobīte spilvenā
    Kur laimīte gulējusi.

    Ved sapņus projām caur miglu
    Pārpilni autobusi
    Un paliek dobīte spilvenā
    Sasilusi.

    09/09/2014 at 21:53
    • Kni saka:

      Paldies, ka padalījies!
      Šo es spēju iztēloties. Ļoti.

      09/09/2014 at 22:06
  • Dina Preisa saka:

    ļauj man palikt sienāžu orķestrī
    kur zāle ir stīgas un krītošo ābolu bungas
    izdemolēs manu sirdi

    varbūt
    melno skudru maģija mūs ievilinās dziļi mežā
    kur skujkoku adatas aizšūs mūsu degošās mutes
    un mēs sazināsimies ar melleņu melnajiem burtiem

    zini
    katrs akmens ir tikai notrūkusi poga
    no zilās mākoņu blūzes

    apturi muti ceļā uz vārdiem
    turies pie klusuma lauskām

    bet varbūt nokrati tirpas un pirkstu saknes
    lūdzu, izravē no manas ādas

    un nekad nedomā, ka es neesmu mīlējis
    līdz atomiem dziļi

    /Jānis Tomašs/

    09/09/2014 at 22:32
    • Kni saka:

      Paldies, Din!
      Cik jauki, ka ir vēl kāds, kurš padalās.

      09/09/2014 at 22:34
  • Kira saka:

    Tikšanās

    Kas dzīvo raibajā krūzē?
    Piena meitiņa baltā blūzē.
    Uz Armanda mēles tā tiksies
    Ar cepumu dzeltenās biksēs!

    /Māra Cielēna/

    oriģinālā gan ir Anna vai kas tāds, nevis Armands.. bet nu.. ne par to jau ir sajūta.. gribētos būt tai piena meitiņai, kurai ir tikšanās ar cepumu uz kāras mēles :))

    12/09/2014 at 10:40
    • Kni saka:

      Re, vēl kāds saņemsies, sanāks mazās dzejas dienas.

      14/09/2014 at 22:19
  • Matīss saka:

    http://music-dump.com/id/NvxNcS7_hng

    20/11/2014 at 14:40

Leave a Reply