Kni virtuve

love yourself more

Mokošs rīts

Ar kumelīšu tējas ledusgabaliņu slidināju pa seju, atkārtojot tādu kā matru par tēmu “mosties! mosties! mosties!”
Teicu tak, ka īstās mokas sāksies šorīt un tā viena stunda visas dienas garumā pliķēs pa seju. Ja vakardien “jaunajā pusnaktī” miegs nebija nevienā acī un, lai cik tas dīvaini neliktos, izlēmu pieķerties veiklai mājas uzkopšanai, plastikošanas karalauka likvidēšanai, tad šobrīd es būtu gatava atdot puskaraļvalsti un to princi arī varat paturēt, lai tikai tiktu pie vienas vai divām stundiņām miega. Figuški! Gribi atņemt vienu stundu latvenergo elektrībai, mokies!
Krievi šo iedzīvotāju spīdzināšanu veic pēdējo reizi un tad pārējie piemērosies viņiem, rēķinot, cik tad pulkstens tur rāda rudenī, cik pavasarī. Vai arī Eiropai nebūtu laiks pārtraukt šo cirku, šo neizgulēto seju parādi, šo īgno cilvēku gājienu, kuri ikrīta pretimnācēju sejās šorīt un varbūt vēl rīt rīt lasīs “atdodiet miega stundu” sāpīgo kliedzienu.

Iespējams tikai es jūtos kā izžmiegta jāņoga un tikai es ar šādu iekšējo kliedzienu iziešu ielās, taču ir baisi. Par pirmdienām sajūsmu nekad neesmu izrādījusi un šī noteikti ir gada nicināmākā pirmdiena. Lai gan… paņemiet kalendāru un paskatieties, kurā dienā gaidāms 1. janvāris un tad šis rīts būs tīrais nieks!

Priekā un košu dienu!

Krāsainākam rītam – vēl viena filmiņa.

Ceru, jūs nenokavējāt.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • pagesalive saka:

    Man liekas, ka visas mokas būtu daudz mazākas mokas, ja tā pāreja būtu notikusi no 5dienas uz 6dienu. Es ar, lasīju grāmatu līdz 01.00 – jo nu pēc MANA iekšējā pulkstens tad bija 24, kad parasti eju gulēt. Šodien bija mazliet sāpīgi, bet nu, kafija ir mans labākais draugs! :)
    Ierauj, kādu C vitamīna tableti!

    28/03/2011 at 09:38
  • sarkanakleita saka:

    vakar twitter pamanīju v.dūles ierakstus un sāku skatīties lnt to viņa raidījumu par izglītību līdz kādiem 3pēc jaunā laika. šorīt… bērnu nepiecēlu uz skolu… man sāp kakls… un vēl tas skats pa logu…

    28/03/2011 at 11:20
  • churkstinja saka:

    Paveicies, ka uz darbu nav jāiet. A vakarnakt gan- pusdesmitos steidzām ar vīru plauktiņu pie sienas pieurbt. Kad bija darīts, nejauši atklājām, ka pulkstenis ta netika pagriezts. Nez…kaimiņš noteikti skatīsies ar šķību aci, jo urbja dumpis bija pamatīgs :)

    28/03/2011 at 13:03
    • churkstinja saka:

      Sajaucu- pusvienpadsmitos. Pēc jaunā laika sanāca jau pusdivpadsmitos.

      28/03/2011 at 13:06
  • elinaruka saka:

    kolosāli! tieši šodien arī es klausos šo dziesmu. Māsa atsūtīja, varbūt Tavā blogā bija noskatījusi?! :) forši :)

    28/03/2011 at 13:33
  • melato saka:

    Kni, Tu neesi vienīgā, visu dienu jūtos kā tāda miziņa no kaut kā, likās no rīta, ka ceļos nakts vidū, kā laukos, kad bija uz Rīgas autobusu jāceļās:)

    28/03/2011 at 17:08
  • Tincii saka:

    nokavēt? lidmašīnu? neatļāvos gan. bet viegli nenācās.

    28/03/2011 at 18:30
  • Ieva saka:

    Es gan laikam esmu no tiem retajiem, kuri bauda to, ka ārā vēl ir gaišs! :)

    28/03/2011 at 18:47
  • Kni saka:

    Tas, ka ārā ir gaišs, ir skaisti, taču pateicoties laika grozīšanai, esmu kā no laivas izmesta. Nespēju koncentrēties, piktojos par niekiem, mani kaitina lietas, par kurām citu reizi būtu tikai nopūtusies un ignorējusi notiekošo. Sportā šovakar biju tizla, ka pat biju gatava pēc pirmajām desmit minūtēm un nespējas savienot kāju un roku kustības uz stepa, salasīt savas pendeles un iet mājās stūrītī paraudāt. Bimbampudelīt, Rīgā maksā rubulīt… pat bimbiens tā īsti nenāk, bet tā sajūta tūrās. Nekas, vēl pāris dienas un tad jau ies kā smērēts. Tikai jāiztur.

    Čurkstiņ, jūs pusnaktī urbāt plauktiņu, es izdomāju, ka jāizsūc paklājs. Kaimiņiem aiz sienas noteikti šis joks patika. Bet ko man bija darīt, ja miegs nevienā acī?

    28/03/2011 at 20:06

Leave a Reply