Kad iepriekšejais kaimiņš mājās no ielas atveda suni, neteiktu, ka es makten priecājos, jo suņi man tā ne pārāk. Ož. Pēc kā? Pēc suņa. =) Man nav nekas pret suņiem, bet Rīgā dzīvoklī tam īsti nav vietas un atvestais draudziņš nebija nekāds mazais. Bet ko nu, vai tad šo -20C grādu salā manas nepatikas dēļ ārā dzīs? Suns iedzīvojās, bet es joprojām turpināju propagandēt, ka esmu kaķu cilvēks un tur neko padarīt nevar.
Tā kaimiņa vietā ieradās jauns. Ar diviem kaķiem :D un tā vien likās, ka visi nu skatījās, vai esmu mānījusies un meklējusi vien ieganstu, kā attaisnot nepatiku pret suni mājās, vai arī tā patiešām bija taisnība. Cilvēki, kas mani pazīst ne pirmo dienu, zina, cik ļoti man patīk kaķi un arī tie vērotāji manu savilkto seju nesagaidīja. Vien prieku par divām jaunkundzēm, kas nu jau kopš ziemas dzīvo mūsu rezidencē.
Zinu, ka visiem murrātājiem un rējējiem nepalīdzēsi, taču mana vismīļākā kaķu advokāte lūdz jūsu palīdzību atrast mājas Tigai.
Te būs Tigas pagaidu aizbildnes stāsts:
Vasara mūs vēl joprojām silda un pat pamatīgi uzkarsē. Tādā laikā īpaši negribas domāt neparko citu kā vien laisku atpūtu jūras krastā, tomēr lūdzu jūs pievērst uzmanību manam stāstam.
Runa ir par kādu kaķēnu, kuram liktenis bija paredzējis tikt iemidzinātam. Iepriekšējie kaķēna “saimnieki”, kuri nav parūpējušies lai viņu kaķene būtu sterilizēta, atnesa mazos nu jau trīs mēnešus vecos kaķēnus vienkārši iemidzināt. Nekad nespēšu saprast šādu cilvēku rīcību, jo mēs esam atbildīgi par tiem kurus esam pieradinājuši, un izmest vienkāršu uz ielas vai atdot nāvei, ir briesmīgi. Tā nu sanāca dzīvē, ka mani un viena no mazo kaķēnu ceļiem sakrustojās, un mazā nonāca pie manis. Diemžēl manās mājās jau kāds dzīvo, un nav iespējams sakārtot dzīvošanu tā, lai mums visiem pietiktu telpas un apstākļu. Tāpēc lūdzu, ja jums ir iespēja paņemt šo mazo mīļumu pie sevis, atsaucieties. Mēs ļoti uz to ceram. Vai vismaz padodiet tālāk šo ziņu saviem draugiem.
Tiga bildēšanās brīdi bija mazliet nobijusies, jo fotogrāfiem pozēt vēl nav pieradusi.
Ja gribi būt Tigas draugs vai zini kādu, kas gribētu, dod ziņu: kni.virtuve (at) inbox.lv.
P.S. Mammu, ja mums Ziemeļpolā nebūtu runčuka, Tev šī jaunkundze būtu jāadoptē =)
Ja pēc Tigas rindā sastājas un gribētājiem pietrūkst kaķēna, tad, ziniet, manā bērnudārža ir vēl trīs mājas griboši kaķa bērni!!!!
es labprat paņemtu, bet neesmu Latvija! :(
Runčuks ar mazu kaķenīti ātri vien nodibinātu draudzīgas attiecības. Jautājums tikai, vai mammai ar to vienu jau nav līdz kaklam.
Par 80% pierunāju mammu paņemt ! :) Viņa vēl bik apdomāsies un atzvanīs man!
Paldies, paldies no mums abām :)
Pievienojos Gaismas un citu priekam par to, k Tigai tagad būs mājas =)
Bet citādi piebilde par ģimenes runčuku – nē, mammai nav līdz kaklam. Nesprotu cilvēkus, kas ņem dzīvniekus, lai kādu dienu tie būtu stadijā “līdz kaklam”. Mūsu ģimenē tā nekad nav bijis. Tas ir tāds pats ģimenes loceklis kā jebkurš no mums.
Paldies Jums – visiem, kas palīdzēja Tigai atrast mājas!!!!!!!! (hug)
Un PALDIES Gaismiņai, ka, sniedzot pagaidu mājas, izglāba Tigai dzīvību (hug)
Un PALDIES jaunajiem saimiekiem, ka atvēra sirsniņu un sniegs mājas, ko Tiga varēs saukt par savējām (hug)
PALDIES JUMS VISIEM ——–/–(@
pateicībā, G.
nu jau pavisam drīz mazulītei būs savs klēpis, kur ieritināties!!! Zinu, ka mamma viņu lutinās, tas ir viņas dabā! :D