Kni virtuve

love yourself more

Nakts tirgus

Tie vasaru vakari, kurus var pastiept garumā, krietni iestiepjot naktī. Tie vasaras vakari, kad izlaižot kādu loku pa pilsētu, var nokļūt visnotaļ rosīgā vietā pat svētdienas vakarā. Tie vakari! TAS NAKTS TIRGUS!

Tas vairs nav, kā aizskriet līdz tirgum pusdienlaikā, šķendējoties par karstumu, vai arī vēl brīdi pirms tirgus slēgšanas, noskatīties pārdevēju sejās, kur uz pieres rakstīts, ka arī viņiem beidzot gribas mājās. Ne, tas nav. Tas ir tā lēnām un pastaigājoties pa promenādi, izejot cauri apgaismotam tunelim, pa ceļam apskatot Spīķerus, šķērsot saulrieta apmirdzētās tramvaja sliedes, un ļaujoties cilvēku burzmai, kura atnākusi pēc garšām.

Man nav ne jausmas, vai tirgotāji šeptē līdz astoņiem rītā, jo līdz šim vēlākais esmu bijusi desmitos vakarā. Uz izkārtnes rakstīts šādi.

Svētdienas vakars ar savu pārsteigumu. Uz krēsla atstātā zīmīte vēsta, ka tas meklē saimnieku. Gurķi noteikti arī.

Sezonai uzņemot apgriezienus, mainās arī piedāvājums, precīzāk – paplašanās. Ievestos dārzeņus nomaina vietējie, parādās tik ilgi gaidītās gailenes, cūku pupas, kukurūza, septiņpadsmit dažādas tomātu šķirnes.. Pagaidām var noēsties melones, ķiršus, zemenes, daudz zemeņu, gurķus, sīpolus, ziedkāpostus, burkānus, kartupeļus un brokoļus.

“Man, lūdzu, puskilogramu ķiršu.”
“Bet Jūs pagaršojiet, varbūt Jums gribēsies kilogramu,” saka atraktīvais kungs, kurš, tirgojoties ar vieniem, paspēj uzrunāt arī garāmgājējus. Saprotams, ka nopirku kilogramu.

Kad ar pirkumiem dodos velo virzienā, kurš mani gaida ērtajā Spīķeru velonovietnē, pie manis piestāj kāds kungs ar divām milzu pētersīļu buntēm. “Četrdesmit centi,” viņš saka un grīļojas līdzi vējam. Darījums neizdodas un viņš aiziet ar abām buntēm kā tādiem puķu pušķiem.

Ko man tie pētersīļi, ja man ir dilles. Ja man ir dilles, man ir gurķi, ja man ir gurķi.. eh, pārējo jūs jau zināt.

Gardu nedēļu! Ēdiet! Ēst ir forši!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Liene Liepiņa (@LieneL) saka:

    Izrādās, mēs identiski pavadām vakarus :) Pagājušajā nedēļā nakts tirgū biju savas četras reizes vismaz, gardi ir ne tikai importa ķirši (ņemu kilogramu, jo puse izēdas pa ceļam uz mājām), bet arī zirnīši, meža zemenes un zemenes parastās.

    06/07/2015 at 10:51
    • Kni saka:

      Redz, kā!
      Tiem zirnīšiem neesmu vēl saņēmusies, rītvakar nebūs lietas, varētu palūkot.

      06/07/2015 at 17:44
  • rudu saka:

    Tas krēsls… Mmmm.

    06/07/2015 at 11:15
  • uwa saka:

    Nakts tirgu atklāju tikai nesen – tas ir miljons reižu foršāks nekā dienas tirgus, jo īpaši tagad, kad visas vasaras smaržas gāž no kājām.

    06/07/2015 at 19:53
    • Kni saka:

      Jā, es jau gaidu ierastos pārdevējus un to pilnbrieda laiku, kad visa būs pārpārēm.
      Neesmu izpētījusi, bet runā, ka ir arī naksnīgais ziedu tirgus.

      06/07/2015 at 20:20
  • smartbsolutions saka:

    un suņam arī vajadzēja gurķus? man ļoti patika buntīšu ņergas foto :)

    07/07/2015 at 09:17
    • Kni saka:

      Tur nāk visādi suņuki, pieskata saimniekus, bet varbūt tiešām izvēlas gurķus. Es te Jāņos skaistam sunim arbūzu baroju. Mazliet.
      Bet tas pāļuks, man tādu mazliet žēl. Centās. Citiem zaļumus, sev.. grādiem.

      07/07/2015 at 23:19
  • m-ja saka:

    Paldies, paldies, tik īstajā laikā bija atgādinājums par nakts tirgus eksistēšanu! Sasmaržojos bildēs iedvesmas un garšas. Vakar vakarā mielojos ar zaļajiem zirnīšiem un to tukšajās pākstīs pildīju sarkanos ķiršu kauliņus.

    09/07/2015 at 12:18
    • Kni saka:

      Skat, skat, kā mēs nesatikāmies.

      09/07/2015 at 17:14

Leave a Reply