Grozies, kā gribi, bet tā diena pienāks. Pienāks tas brīdis, kad stumsi vaigos speķa pīrādziņu, vai arī ābolu pīrādziņu, kura sula būs sajaukusies ar kanēli un pilēs laukā pa kārtīgi nenostiprināto maliņu, atstājot saldu trasi pie Tava lūpu kaktiņa. Savukārt es atkal izcepšu burvju piparkūkas, kuras Vecgada vakarā ēdīšu gardu muti, uzdzerot piparmētru tēju. Ja nu tomēr kaut daļa no tā piepildās, vai arī es beidzot uzminēšu to, kas man patiesībā bija jāievēlas. Kāds makā birdinās zivju zvīņas, bet kāds cits gaidīs, kad šis cirks beidzot beigsies. Viss kādreiz beidzas. Beidzas, lai kaut kas cits varētu sākties.
Visu šo tuvojošos svētku sakarā esmu mazlietiņ paspēlējusies līdzīgi kā pagājušajā gadā. Tāds nieks steidzīgajiem, kas savu steidzīgumu tomēr gribēs pasniegt visnotaļ pārdomātu. Trīs eglīšu komplekts, ar kuru rotāt savu, kaimiņu, draugu, vai arī kāda radagabala egli. Cepumiņeglēm var piebiedroties gan zaķis, gan lācis, taču šoreiz tikai egles. Reizrēķins tam visam pavisam vienkāršs – vienu egli var nocirst par 4 delfīniem, divas par septiņiem, savukārt visas trīs – par deviņiem. Visu to salikt kastītē – pieplusojot vēl vienu delfīnu klāt un nu var pie draugiem ciemos aizstaigāt! Eglīšu parametri – 3 cm garumā. Iespējams uzrīkot arī lielāku.
Foto: eglītes pelēkzilajā Latvijas ziemā.
Lai silti!
Pirmā rindkopa tik gardi uzrakstīta, ka man pilnīgi siekalas mutē saskrēja! :P
Nu Tu jau zini, viens “sets” man.
Būs, Tincij, būs! Pierakstīju i Tevi, i vēl kādu. Eglēm rotāties!