Ir lietas, kuras es piekrītu izdarīt, lai gan galu galā nemaz nesaprotu, kāpēc piekritu un kāpēc neatteicu. Cik zinu, tad “nē” saku biežāk nekā “jā”, taču šoreiz kaut kā saminstinājos. Saminstinājos, bet neslēpu, ka viss ir pārāk lielā steigā un ka nedēļas nogalē ar to krāmēties man patiešām negribēsies. Novilkusi visu līdz pēdējam.. cik nu tā to var saukt, jo nebija jau nekā ko novilkt līdz pēdējam. Lūgumu saņēmu pēdējā mirklī. Galda kartes kāzām. Čerez ņemogu un ņehoču sanāca kaut kas tāds, kas man pat patika. Tiesa gan, ja būtu bijis vairāk laika, es noteikti būtu vairāk piestrādājusi pie burtu izstrādes, bet nu neko.. Rezultāts bildēs.
manuprāt skaisti.. :)
Man arī tīk… :) :) ar odziņu :) domāju, ka kāzās izskatīsies ļoti labi..
Skaisti
Mans – kolēģa (jo arī mēdzu piekrist uz šādiem darbiņiem, tik ar prieku) komentēju:
KOLOSĀLI! Ļooooti skaisti!
eleganti :)