Katru reizi, kad kāds no tuvākiem vai tālākiem draugiem/paziņām izpildījās temata “Kas tavā somā?” sakarā, atviegloti nopūtos, ka sava atstāsta beigās vēl neviens nav nosaucis mani kā nākamo. Ilgi atviegloti pūst nesanāca, jo tieši vakardien pamanīju, ka tas beidzot ir skāris arī mani.
Pie vainas mana ekspresīvā paziņa Valērija, kuras somas saturs salīdzinājumā ar manējo ir daudz, daudz… daudz, daudz runātīgāks un krāšņāks.
Par visu pēc kārtas.
Iesākot stāstu ar vārdiem “savējie zinās”, kāds varētu justies apdalīts, jo izrādīsies, ka nezina viss. Patiesībā ir tāda, ka kumodē man ir viena atvilktne, kura paredzēta somām vien. Somām un jostām. Šo atvilkti ik pa laikam papildina kāds jauns ekseplārs, kurš iespējams tautās izies tikai vienu vai divas reizes, jo ikdienas gaitās parasti dodas tikai viena vai divas somas, pēdējā laikā – viena, turklāt vismazākā.
Brīdī, kad saplīsa visiecienītākā soma, atmetu visam liekajam ar roku un atstāju tikai pašu nepieciešamāko, un ziniet, tieši ar šo arī pietiek. Abrakadabra, kāds varbūt neticēs, bet manā somā patiešām ir tikai tas, ko redzat bildē.
Kopš atsākusies aktīvā velo sezona, e-talonu izmantoju vien reizēs, kad līst. Smidzināšana neskaitās. Pelēko ādas maciņu saņēmu dāvanā no manas klasesbiedrenes, kura jau sasodīti ilgi dzīvo Zviedrijā un projektē HESus. Savukārt svītrainā etvija ar gravējumu “Mademoiselle Inga” iekšpusē pie manis nonāca 2006. gadā, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmiju. Divas higiēniskās lūpukrāsas, jo viena no tām regulāri pazūd. Telefons, kurš tiešām ir telefons, bez iespējām saukties par viedpakaļu (“smartass” latviskojums).
Nedēļas nogalē, kad pie manis viesojās Erasmus studente, topošā māksliniece no Vācijas, iesmējām, nez kad tieši beigsies pogu telefonu brīdīs. Biju skarba un teicu, ka tieši tagad.
Kas attiecas uz pašu somiņu, tad tā ir brīnišķīgas kvalitātes maza, bet pietiekami ietilpīga ādas somiņa, kuru, kā tagad atceros, iegādājos kādā lietoto preču veikalā par diviem latiem un piecdesmit santīmiem. Neciešu ādas imitācijas somas (bet man nav iebildumu, ja citiem tādas ir), kā rezultātā, kamēr neatradīšu lielāku un ādas, iztikšu ar šo piņģerotu, jo, kā redzams, var taču!
Lūk, dažreiz kaut kas ir tieši tik vienkārši kā izskatās.
Dažreiz banāns tiešām ir tikai banāns.
Lai silti!
P.S. Atļaušos stafeti tālāk neturpināt, jo visi man zināmie rakstošie ļaudis šajā pasākumā jau ir piedalījušies.
Atzīstos,vainīga. :) Man jau šķita,ka būs minimālisms ;) Tā pa īpašo,ar mazumiņu… Galu galā,vienkārši Kni… :))
Vai ne?
Ja es braukātu ar sabiedrisko transportu, man būtu lielāka soma un grāmata. Ja būtu lielāka soma, tajā būtu visādas lietas, kuras man nemaz nevajag. Izmērs liek izvēlēties prioritātes.
Mans maciņš ir lielāks kā Tava somiņa, Tu zini… (žēl, ka te nevar pievienot to foto) un joprojām ļaudis noelšas, kad to izvelku :) bet reizēm es ar spēju mobilizēties uz šādām piņģerotu somiņām. Par šādu somiņu satura “akciju” gan dzirdu pirmo reizi.
Jā, Tavs maks ir bomba.
Tiešām pirmo? Dainis iesāka, Spīgana turpināja un, re, Valērija ar pielika roku, turklāt katrs no viņiem ir nosaucis tālākos 3 turpinātājus. Sanāk padaudz. Paskaties labajā malā, tur Atradīsi gan Daini, gan Valēriju.
Jā, caur Mēnessmeitēnu jau izlūrēju.