Nekas jau nav noticis, man tikai taadas paardomas.. par mantu daliishanu un savu mantu savaakshanu no pagaatnes.
Jaa, esmu luugusi dazhas lietas atpakalj, jo taas manas un es taas patieshaam lietoju. Esmu likusi izbijushu attieciibu lietas kastee, lai kaadu dienu no taam atbriivotos pavisam, bet man ir pavisam vienkaarsh jautaajums: vai tieshaam nav iespeejams piebremzeet savu egoismu, spiitu un ieriebshanas kaari, ljaujot tomeer otram visu sagatavot atdoshanai? .. turklaat veel, ja otrs ir pateicis, ka shis nav labs laiks. Vai tieshaam peec tam ir laba sajuuta, kad otram tiks izbojaata sveetdiena? Vai tieshaam jaapaarveershas par suni uz siena kaudzes, lai tikai iedurtu? Vai tieshaam nav iespeejams pagaidiit nedeelju? Es nesaprotu… jo vairaak skatos apkaart, jo vairaak priecaajos, ka esmu viena. Priecaajos arii par tiem, kam ir attieciibas, bet taa virtuve tomeer ir tik savaada un … es pat nezinu.
Manii ir tik daudz apjukuma, ka taa pietiktu vesalam ciemam.
Lai silti!
Berliinee shodien ir burviigs laiks.
mm, man atkal bija sajūta, ka visu visu pēc iespējas ātrāk sakārtot un atdot prom. Prom no acīm, prom no sirds. Pat transportu saorganizēju.
es vēl joprojām neesmu visu savākusi. Jau gads riņķī… un man ir 9 kastes ar mantām! un dažkārt domāju, vai man vispār to visu vajag!? es jau gadu bez tā iztieku, nu labi, tur ir dažas labas grāmatas un dāvanas no draugiem, bet pārējais? eh…
Par lietaam – man likaas, ka es bez taam dziivot nevaru.. izraadiijaas un kaa veel varu. Taa pat likaas, ka roka nekad necelsies izdzeest bildes. Un kaa veel paceelaas. Peec tam taads vieglums un elpot arii vieglaak…
bet nu jaa.. tik un taa joprojaam daudz ko nesaprotu un deelj taa rodas glupi paarpratumi, bet nieki vien. Vai ne?
Kā jau viendien rakstīju, mums laikam tik daudzām līdzīga sāpe dalāma, turklāt ar tik vienādiem simptomiem un šo simptomu izpausmes periodu…ka tas, ka apjaut, ka tā tava tragjeedija vai skumjas, vai itin vienkaarshi dziives paarmainjas nav nekas unikaals, padara visu vieglaak sagremojamu. Es savas mantas savaacu uzreiz, kaadaa treshajaa dienaa, negribot to visu atlikt uz laiku, kuru izveeleejos atslodzei un totālai komunikācijas bloķēšanai. Bet tās mantas, kuras vēl atrodas pie tā, kurš tagad jau svešs.. arī man laikam tik svešas kļuvušas, ka vairs nekādu nepieciešamību neizjūtu.
Visas attiecību bagāžas salikšanu iznīcināmā kastē arī esmu piedzīvojusi bet izdzēst bildes, kas tik ilgu manas dzīves periodu atspoguļo.. nu vēl arvien roka neceļas. Kaut kā ceru uz kādu nākotnes periodu dzīvē, kad viss vairs nebūs tik jēls, un varēšu atkal droši vēŗt vaļā, pakavēties citas dzīves atmiņās un pasmaidīt.
Bet tā rīcība, kuru aprakstīji, gan ir pretīga un neizprotama. Varbūt tad šis ir viens no gadījumiem, kas ļauj man saprast, kāpēc tik daudzi pēc attiecību izjukšanas ne vairs mīlestībai tic, ne patīkamas kopdzīves veidošanai.
Ceru, ka svētdiena tomēr puslīdz jauka, par spīti visam….
Zini, bet tā padomājot.. Man tiešām liekas, ka šādā situācijā egoisms ir pāri visam!! Gan tam, kas grib ko savākt, gan tam, kas negrib atdot tagad un uzreiz.. Abiem.. Jo sabojāta svētdiena kādam būs noteikti un neviens negrib būt tas “kāds”.. ;)
Tā, ka neķer kreņķi, tas viss ir tikai cilvēciski!!
;)
Varu teikt vienu – viss ir labs, kas labi beidzas. Tik daudz briivas vietas, tachu tas, kaa liidz tam bija jaanonaak.. un turklaat es ta vispaar njeprechom… kaapeec man liekas, ka visi tie glupie izgaajieni piemiit tikai sievieteem. Jaa, arii man. Es tik daudz glupu lietu sadariiju, neprotot pareizi reagjeet. Kauns. Man protams.
Par glupībām.. man šodien smiekls nāk.. :D es ar nesen ui, kādas muļķības un ui cik daudz!!!! :) Nelepojos, bet nu jau man liekas – tāda esmu un viss.. Glupi vai sievišķīgi?? Man gan “sievišķīgi” labāk patīk.. Jo neloģiski ne vienmēr ir stulbi.. un varbūt tāpēc blondīnes sauc gan par stulbām gan sievišķīgām.. kā no kura skatu punkta?
..hm.. nu dazhs gaajiens tieshaam ir glups un tam ar sievishkjiibu nav nekaada sakara =) Bet viss labs, kas labi beidzas. Ar labu peecgarshu.
Nu nezinu vai vienmēr tā. Mēs civilizēti kopā izstaigājām dzīvokli, pa plauktiņam vien sašķirojām un sadalījām mantību. Visiem labs prāts, un es sev varēju pasist uz pleciņa – kāda augstsirdīga un labiņa esmu, jo lielākā daļa mantu bija manas, traukus un palagus ieskaitot, bet izdzīvošanas minimumu tomēr viņam atstāju :D
Neviens jau nesaka, ka vienmēr ir tā, taču manā paziņu lokā civilizētu mantu sadales gadījumu ir maz.
Taču Tev par cilvēcību arī es pasitu pa plecu! =)