Kni virtuve

love yourself more

Neskaties atpakaļ!

Šo noteikti ir piedzīvojis katrs vismaz vienu reizi dzīvē.
Par visu pēc kārtas. Pēc visnotaļ laiskas dienas nolēmu vēl izskriet ar skrituļslidām. Sak’, vakariņas, jaunkundz, ir jānopelna. Apāvu kājas un līgani laidu pa Brīvības ielu līdz brīdim, kad pieturā ieraudzīju kādu draugu, ar kuru mēs vairs neesam draugi, jo pēc mana jautājuma “kāpēc pret mani pēkšņi ir tāda laipnība, lai gan pirms tam gadu ne ziņas ne miņas” saņēmu tādu atbildi, pēc kuras nekas cits neatlika kā veikt manipulācijas telefonā un ar novēlējumu “ej d*!” izdzēst saziņas ciparu kombināciju.

Tur nu viņš stāvēja visā savā godībā. Pieturā.
Pabraukusi garām tik slaidi, cik vien var, lai katra mana šūna simbolizētu “man iet sasodīti labi”, nonācu līdz gājēju pārejai, kur nostājos, lai sagaidītu zaļo gaismu. Un tad notika tas, par ko smējos visu to stundu, kamēr skrituļoju. Es nolikos uz pakaļas uz līdzenas vietas, turklāt neizdarot nekādas kustības, tik vien kā.. es atskatījos!

Asfalts mani sveicināja visā savā godībā, un plaukstas svila neganti, bet es smējos. Iekšēji locījos smieklos un domāju, ka nekas traks patiesībā nav noticis. Ja cilvēks nokrīt vai pakrīt, tas ir nieks, bet, ja viņš nespēj piecelties, tas vairs nav nieks. Piecēlos, sagaidīju zaļo gaismu un pazudu Valdemāra ielas virzienā. Neatskatījos. Smējos.
Neskaties arī Tu!

Iekš foto cita veida asfalta sveiciens. Daudz patīkamāks.

Atvilktne: Kni.nieki
  • Mēnessmeitēns saka:

    :D mjā, tā vienmēr… man bija līdzīgi, tik… Stāvu veikalā, skatos krekliņus, netālu apstājas pārītis, ļoti simpātisks puisis un nu ļoti nesmuka meitene. Tā tur kaut ko lūr, a šamais uz mani skatās, smaida, ķipa koķetē (kamēr viņa draudzene kaut ko bubina un skatās citā virzienā). Nu neko, es atsmaidu un ķipa eju uz izeju, viņiem garām… atskatos, šamais uz mani skatās, pasmaida un es… Un man labā kāja aizķeras aiz bikšu staras un es gandrīz paklupu, un meklējot līdzsvaru nogāzu trīs pakaramos, visi uz mani atskatījās :D Labi, kā nenokritu… Man jau tā aizķert tos pakaramos bija lielākais kauns… ;) bet džekiņš bija TIK simpātiskas, eh… :))

    24/07/2011 at 04:10
  • inī saka:

    hi, hi, hi :))
    atsauca atmiņā Deinas gājienu gar “Bārtu” vai kā viņu tur sauca :D

    24/07/2011 at 11:01
    • Kni saka:

      hmm… dīvainā kārtā es nezinu, par ko Tu runā.

      25/07/2011 at 00:20
  • Inga saka:

    cik simbiliski…

    24/07/2011 at 11:05
    • Inga saka:

      tb simboliski :)

      24/07/2011 at 11:06
  • smartbsolutions saka:

    Kni, Tu raksti burvīgi :) bet šoreiz, kad ieraudzīju mailā aicinājuma uz tēju virsrakstu biju tikko izlasīju vienu citu blogu, kurā bija vārdi “don’t look back”… tas bija par notikumiem Norvēģijā un peldēšanu prom no šausmīgās salas, un tajā “neskaties atpakaļ” tika teikts, lai glābtu meitenes dzīvību… :( tik skumji, ka pasaulē notiekošais tik ļoti skar mani personīgi, ka šis bija pirmais, kas man ienāca prātā… traģiski… un ļoti, ļoti skumji… īpaši izlasot e-pastus no maniem norvēģu draugiem, kuri paldies Dievam sveiki un veseli, bet šajā brīdī es saku, ka mēs visi esam norvēģi… visi pārdzīvojam un esam izmisuši.. ar skatu un cerību, ka nekas tāds nekur un nekad neatkārtosies, sveicieni no nakts Tunisijā Signe

    25/07/2011 at 05:40
    • Kni saka:

      Man no visas sirds ir ļoti, ļoti žēl, un tas, kas ir noticis, ir prātam neaptverams. Tas, ka es to nepieminu, nenozīmē, ka man ir vienalga.
      Dažkārt liekas, ka pasaule ir absolūti sajukusi prātā, turklāt ir bail pat iedomāties, uz ko tas viss ved.
      Vēl paskatoties Al Jazeera.. tam slepkavam pat ir advokāts. Zini, mani pārsteidz parasti, ka tomēr atrodas kāds, kurš tādus aizstāv. Labi, saprotu, ka neviens viņu netaisās aizstāvēt, taču… man nav ko teikt. Vārdu trūkst.

      Nevēlos te izvērst diskusiju par šo tēmu, taču, ja ir vēlme paklausīties un uzzināt viedokļus, iesaku paskatīties šo. Ļoti interesanta un viedokļiem bagāta diskusija. http://english.aljazeera.net/programmes/insidestory/2011/07/2011724101145169891.html

      25/07/2011 at 06:37
  • nuna saka:

    labais!

    26/07/2011 at 23:15

Leave a Reply