Kni nieki.
Izdomāju, ka tādus mazos teikumus pierakstīšu sadaļā “Kni.nieki”.
“It’s A Kind Of Funny Story” ir patīkama filma vakaram. Tādam, kad mazlietiņ salst un tādam, kad esi paēdis, bet vēl joprojām gribas ēst. Iekšā dīda kaut kāds nemiers un iespējams ir bijusi grūta diena. Tāda spridzinošā. Sižetu nestāstīšu, ļaujiet mazajam ekrānvideo uzrunāt jūs pašus.
Filma ar lielisku mūziku. Bet te dziesma, pie kuras es sirsnīgi smaidīju. Nez par ko viņš dzied. Būs jāpajautā kādam, kas varētu saprast.
Divi nieki no filmas:
Ask her! Women like to be asked!
Craig: Do you like music?
Noelle: Do you like to breathe?
Ja kādam vajag tulkojumu, jautājiet google. Viņa ir poliglote =P
Ou, Kni, Kni, tikko kā noskatījos to filmu! :) Teiksim tā, sākums ir jāiztur. Pēc tam iet kā smērēts. Vismaz man.
Paskat, kā mēs reizē! Ar sākumu bija tā, ka es pauzēju, jo man ir slikts niķis… kad filmu skatos viena, pēkšņi izdomāju, ka gribu kaut ko vēl ēst, jo vakariņas bija par īsu. Vai tad man gribas dzert. Šoreiz mazgājās veļa un izmazgātu veļu ir jāizkar.
Iepauzēts sākums, bet vēlāk gan – non stop!
Patika. Ļoti. (un man atkal iesējās tas pozitīvisms… es vairs nevaru izturēt sevi tādā labā omā :D)
Tev patika?
Man vienīgi nepatīk tas, ko mana iztēle dara ar Bobiju pēc tām, kad viņš pamet to iestādi! :S
Man arī ļoti, ļoti patika :) Vismīļākais mirklis bija beigās, kad galvenā varoņa istabas biedrs dejoja :)
Jā! Jā! Jā! Jā! JĀ! =)
Es laikam esmu pesimiste, es nolasīju to, ka Bobijs ienāca, saprata, ka nav dziedēts, ir palīdzējis to izdarīt citiem, un izgāja no iestādes, lai atrastu 8. veidu, kā darīt sev galu. Jēziņ, kad pienāks pavasaris, KAD, jo šādi es domāju visu laiku, līdz pirmajām sniegpulkstenītēm. Kni, iesit man :)*
Uncīt Puncīt, lūdzu, saņemies! Manis depresijas likvidēšanai nepietiks. Es katru dienu jūtu, kā izvairos no negatīvu emociju uzklausīšanas, jo es vairs nespēju! Samīļoju Tevi cieši un kopā ar Tevi gaidu pavasari!
Es (sa)ņemos. Tāpēc jau tik daudz plūdu. Runas.